Ābeles paēnā

6. feb 2016. 18:01



Liktens trauslajos valgos
Sapinies mirklis naivs.
Zem tā kā ābeles paēnī
Slēpjos kā puišelis mazs.
Tev bizīšu matos nav,
Kā atminos skolas laikos.
Tomēr sirds mana vēl aizvien
Notrīs kā atmiņās tālās.

Tas mirklis vairs negaisīs,
Samta diegiem atmiņās iešūts.
Tādēļ nesaki tagad neko,
Smelies spēku no miera , kas elpo
Un šis mirklis par atmiņu kļūs-
Kā abi zem ābeles sēžam.

Jans Ikes
www.jansikes.lv

Atslegas vārdi: dzeja18356, dzejnieks0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (2)

Dzēsts profils 7. feb 2016. 22:43

šūpuļtīkls ap stumbriem siets...san bites... nekustos...lai matos nemaldās...lasu kabatas formāta grāmatiņu-sakses pasakas ar sīkziedu zariņu...uz vāka zīmētu...bites dodas pēc smaržas-ābelēs....un es iemiegu saņoņas mierināta...

rolis r. 7. feb 2016. 06:03

atradies Ņūtons

Autorizācija

Ienākt