Šonakt žurnālā izlasīju vēlējumu: "Lai katru dienu būtu kaut kas, par ko priecāties, pateikties un ar ko dalīties!" .. it kā- nekā jauna, vai ne??, bet- tomēr..  
    Un tgd es vēlos vnk padalīties savā priekā par šo dienu- jā, tas līst pāri malām. Un vēl- kam tas liekas muļķīgi, nelasiet!! Nav jau spiesta lieta  

    Darbiņš, kuru daru jau gadus 4+ ne savā zemē, viegls nav bijis nekad. Ne fiziski, ne emocionāli. Taču- lai to spētu, ir jārod iespēja uzlādēt savas baterijas. Nu lūk- es jau pieminēju Tommy blogā, ka man vakar tika piešķirts balts velo!!; par cik baltā krāsa nekad nav bijusi manējā, man tas šķita uzjautrinoši; bez tam- 1.X dzīvē, kaut esmu ar velo braukusi daudz un- pa nopietno, man ir sieviešu velo!! Nu vnk- jauki!!- varēs arī svārciņos..  
    Te- šimbrīžam mans velo- pie Tankstelles /fočīju smukā komplektā ar baltu auto/:

.... nu vnk nespēju Jums neparādīt tuvāk- tās puķītes uz sēdekļa:

    Nu lūk. Par cik man 5.-dienās 2/3 dienas brīvs, tad nu pabraucos arī mazliet. Velo- ripo vnk super!!   .. Vietā, kur esmu, topā ir jāšanas sports; vīrietim, kas uz zirga, palūdzu atļauju nofočīt viņu; zirdziņu saucot Boriss; tur, bildītē pa kreisi, ir daļa staļļu un halles, kurā viņi trenējas:

    Un visbeidzot- pie mājas, kuras priekšpusē šī galerija /stāsts par par mākslinieci, kuras darbi tur, ir pārāk personisks un skumjš, lai es atļautos to te sīkāk/, pa labi- ieeja sētas pusē, kur cilvēki dzīvo; kur šobrīd dzīvoju arī es, un ārā smuki plīvo jau atrādītais manas Valsts karodziņš:

    Lai katru dienu mums visiem ir pa mazmazītiņam mirklītim prieka!! Lai spējam tajā dalīties ar tiem, kas ar mums!!
    Dzīvē jau ir daudz netīrumu un skumju, bet- jāmācās vnk neļauties tām!!