.... es vēlos iemācīties būt brīva

28. mar 2016. 19:32

   Visā.
   Visvairāk tad, kad esmu, šķietami, visnebrīvākā. Kad pienākumi savažo. Nē, ne ar dežūrsmaidu vai tml, ne ar sevis pašas apmānīšanu, bet tā, līdz serdei- brīva. Lai kas arī jādara, lai ko arī daru, palikt vienmēr sevī- brīvai.

   Tas nenozīmē atmest visam ar roku; tas nenozīmē bradāt citus, nē, tas, kā to saprotu es, nozīmē saglabāt savu iekšējo telpu nesadalītu, saglabāt sev- sevi. Un tāda- iekšēji nesaplosīta, brīva, es būšu daudz vērtāka arī tiem, kas nozīmīgi man. Jā, tā es to jūtu.
   Ir lietas, ko saprotam sen sen, bet- ieelpojam tā, pavisam dziļi, kādā konkr.brīdī. Varu pateikt to dienu, to stundu, kad tas notika, bet- kāda tam nozīme, un kam to vajag?! Ne jau par to es rakstu.

   Būt brīvai- ar to nesaprotu abstrahēšanos no visiem un visa. Iespējams- gluži pretēji. 
   Tas nav arī neiemīlēties, nepavisam!! Bet- ja pratīšu būt brīva, tad pratīšu to darīt viegli, neieciklējoties un neko negaidot; ejot savās gaitās, pieņemt otra cilvēka brīvību. Man šķiet, tas ir bezgala būtiski. Nesavažoties pašai, nesavažot citus, pat domās- nē.

   Iespējams- nepratu rast īstos vārdus, lai tiktu saprasta.
   Nekas. 
   Man prieks, ka esmu sapratusi kko ļoti būtisku- sev. 
   Man prieks, ka man priekšā jauns ceļš, kuru ļoti vēlos saukt par savu.


Atslegas vārdi: .... ceļš0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (52)

Ingrida X. 29. mar 2016. 22:52

Robčik!! un tomēr- es centīšos; vai ar to zaudēšu ko??- domāju, ka- nē.  

Ingrida X. 29. mar 2016. 22:51

Vasilij!! Iespējas dotas mums visiem, jaut. tikai- ko ar tam iesākam??  

Ingrida X. 29. mar 2016. 22:49

Kurā vietiņā tieši, Eglesdēls, bija tā kritika, kas man mierīgi jāuzklausa??
Vai tā, kur, Anda vārdiem runājot, centāties iespārdīt manus gadiņus /14:08/?? ;).. nee, laikam tā būs šeitan, 17:37, kur traki veikli nupat savu iespārdienu pārmetat uz citām sliedītēm, pēkšņi runājot- it kā- par lietu pēc būtības..
Dariet taču, kā Jums ērtāk!!   Ne man tas ko atņem, ne- pieliek.  
Vienu gan nenoliegšu- man mzl tomēr glaimo, ka tik daudz laika atvēlējāt bābai, "kas  iekšēji smako pēc naftalīna"  ; par tām tīkliņzeķēm, pie tam- pazīstot mani tik labi!!, gan nošāvāt galīgi greizi.. nekas, pat vislabākajiem- gadās..
/varēju jau neatbildēt, protams, bet- nu patika man Jūsu izteikumi; aiz to!!   /..

Dzēsts profils 29. mar 2016. 21:17

    Ne jau visi saprot Tavu domu lidojumu Ingrīda,bet žēl...

Dzēsts profils 29. mar 2016. 19:41

Jāņa 8:32 un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus."

Alise .. 29. mar 2016. 19:28

Es sapratu Tevis rakstīto...arī es cenšos to mācīties...bet gadās visādi!
Es priecājos par Tevi, tas nav viegls ceļš, bet IR TO VĒRTS!!

Dzēsts profils 29. mar 2016. 18:31

da vari necensties ingridin...pa velti laiks izterets...kada tu biji...tada tu ari paliksi.....

Vasilijs P. 29. mar 2016. 18:09

Valdība Tev devusi iespeju...

Dzēsts profils 29. mar 2016. 18:01


Pārdomu vērts, feins, vērtīgs blogs. Varens retums šinī portālā   .

Gribēju jau aiziet nekomentējis, vien atzīmēt ar   ka šeit pabiju. Bet daži komentāri iespārda :D . Īpaši eglesdēla   , tik skaistas pretrunas tekstos   , ka negribas tos pārlasīt vēl....un vēl...:D

Čiekurs E. 29. mar 2016. 17:37

Kamēr Jūsos ir tik maz vai daudz humora sajūtas,tik arī Jūs maz vai daudz varat iemācīties būt brīva.Tas ir pirmais,ko cilvēkam jāiemācās,lai atvērtu sevi pasaulei.Jūs esat savažota,saspringta,nopietna,un drīzāk tas liecina par Jūsu vecību ne jauneklību dvēselē,ne jau gadi,kaulu blīvums vai svārku garums padarīs jūs vieglu, atraisītu un pretējam dzimumam vēlamu.Bet kāds mazs sīkums-Jautrs,nerorūpējies,viegls skatiens uz notikumiem un lietām.Kamēr Jūs uz citu viedokļiem,kas Jums neglaimo,metīsieties ar asu durkli,Jūsu brīvības spārni aplips ar darvu,un nekur tālu netiksiet.Brīvības pirmais bauslis skan ļoti vienkārši''Ja iemācīsies mierīgi uzklausīt kritiku,paliksi sieviete,ja reaģēsi asi,paliksi par bābu''.Bet,kas ir bābas?'',vecišķas būtnes,kas cenšas uzfrišināt sevi ar modernu kosmētiku un melnām tīkliņzeķēm,bet pašas iekšēji smako pēc naftalīna'' Pateicu gari.

Ingrida X. 29. mar 2016. 16:11

Teikšu īsi, Čiekur Eglesdēls:
klemberē vien tālāk pa tām savām takām, ar visu dūrēju sānos.
Es- došos pa savējām.
Dažam dzīve jau pie nobeigšanās saulainajos 20, dažam- viss notiek, kamēr- NOTIEK. Ne jau Tu te kādam ko iemērīsi. :P :P

Ingrida X. 29. mar 2016. 16:06

Kāds te, Guntar, sakars ar "vientuļu salu"?? Manā interpretācijā- ne vismazākais.
Esmu laimīga, ka ir, kas mīļumu sniedz man; esmu laimīga, ka man ir kam to sniegt.
Ne par vientulību es rakstīju. Nevēlos atkārtoties- atkal un atkal.
Nerakstīšu jau tgd filozofiska rakstura traktātu, lai kādam ko pierādītu. Tak saproti, kā vēlies!!  

Ingrida X. 29. mar 2016. 15:58

nevienam, Robčik, nav jāuz...; kas to vēlas, dara bez priekšrakstiem :P
nevienam netiek liegts mīlēt kaķus, jo vairāk to "ņau!! ņau!!", jo jaukāk; nesaprotu, kāpēc tik vien blogu par tiem?? .. štruntīgi mīl!!   ..

to, ko vēlējos pateikt, pateicu blogā; kam gribas to nesaprast- ok!!  

Čiekurs E. 29. mar 2016. 14:08

Teikšu īsi''ar veciem kauliem brīvību mācīties ir sarežģīti''Te vajag spārnus izlaist un elpu dziļi ieturēt,bet pie šī visa jauna miesa vislabāk der. Kad kauli grab un sānos dur,jāklemberē vien pa tām takām,pa kurām paiet var.Tādēļ saucu es''mācieties būt brīvi jaunībā un mīliet dzīvi,savādak vēlāk nāksies iemīlēt to kas ir,nevis to,ko gribās''

Guntars x. 29. mar 2016. 13:50

Cilvēks nav vientuļa sala , Ingrīdiņ . Tā ir tikai brīvības ilūzija , kad sevi tā noskaņo . Padomā pamatīgāk , piekritīsi .

Dzēsts profils 29. mar 2016. 12:50

Dzivnieki ir jamil..
A cilbeki posli v opu

Dzēsts profils 29. mar 2016. 12:48

Lai sasniegtu pilnigu bribibu naksies uzditst ari visiem labajiem cilvekiem...

Ingrida X. 29. mar 2016. 11:38

Zigmund /10:05/-
nē, es jau teicu: nerunāju par abstrahēšanos no pasaules!!; ja cilvēks tiek sevī līdz tam, līdz tai iekšējai brīvības sajūtai, tad viņš, manuprāt, ir sasniedzis kko lielu un nozīmīgu.
Bez tam- man tā nekad nav šķitusi augstākā pilotāža: būt brīvai vientulībā; meditējot, sarunājoties ar ko Augstāku un tml. To var darīt, protams, un jauki, ja to prot un tas palīdz, bet ne jau to es vēlējos pateikt.
Saglabāt savu patību ikdienā, darot visikdienišķākās lietas, beigu galā- pelnot naudu, neļaut tai sevi paverdzināt, tas ir tas, ko vēlos. Jo zinu, ka tas NAV neiespējami. Un arī tad, ja visapkārt vicina karogus, varu tikai sevī nosmaidīt: lai taču vicina; katram savs ceļš, sava izvēle. Man nav par varītēm jāuzspiež kādam savējā. Tā ir tā iekšējā brīvība: ne jau kādam ko pierādīt, bet vnk tajā būt. Tas ir tas, ko vēlos iemācīties.

Atkārtošos: nevis atteikties no attiecībām, mīļuma; nebūt!! Bet pieņemt arī otra brīvību tajās.
Kad visam tam cenšos rast vārdus, tas izklausās plakātiski, un tikai. Tas ir kas cits, tam ar plakātiem- saistības nekādas.

Viss.
Patreiz.

Ingrida X. 29. mar 2016. 11:26

Paldies par viedokļiem Robčikam; paldies- Jurim.  

/kurš Tev, Robčik, teica, ka vsp miršu /22:44/?? ;).. Nerunā, ko nezini!! :D/..

Dzēsts profils 29. mar 2016. 10:05

Īsta brīvība sasniedzama tikai vientulībā, diez vai tas ir pieņemami jums, ja padomā

Autorizācija

Ienākt