Izstāsti savu sirdi*
Naktī dzirdu Tevi čukstam, Lielvārde,
Es zinu, ka stāstu Tev daudz.
Tādēļ pieglaužos klāt kā pie mātes
Un lūdzu, lai neslēp tos man.
Dzirdu ozoli šalko pie Kaibalas,
Tie trīs brāļi, kam dzīslās plūst vārdi.
No jostas Tavas tie spēku sev rod
Un pretī dod iedvesmas dvašu.
Tavā klēpī sev mieru ir atradis
No ozola atdzimis Lāčplēša stāsts.
Vakaros klausās kā upe tam dzied
Un akmens gultā rod naktsmieru.
Uzglezno mežu ar apslēptu pili
Kur virsaitis Uldevens atpūšas.
To apspīd caur zariem izlauzies stars
Un katrs tur pasargāts jūtas.
Rādi nu, kur trīs pagasti kopā sieti
Ar akmenī iecirstām zīmēm.
Tas viss Tavā sirdī ir atrodams
Un spēka zīmēm pasaulē ierakstāms.
Jans Ikes (Jānis Lūciņš)
*Veltījums Lielvārdes pilsētai un novadam.
Katram latvietim sirdī ir ierakstīts kāds gabaliņš mūsu skaistās Latvijas . Patika Tavs dzejolis !
Shodien, man ar patiik, shis dzejolis !
to akmeni ar iecirstām zīmēm mērnieki mēdz pārnest citur...pagasti, kas bija vakar...ir novados iepludināti...un krustakmens-pārvietots- tā jums būs dzīvot turpmāk...līdz jauniem mērnieku laikiem!
... cilvēki pie visa pierod... pārmaiņas sākotnēji izjauc ierastos ceļus uz domes ēkām...bet tie iestaigā-citas trases-pa taisno-pēc iespējas...pat caur krūmiem lien!...un domes rakstveži brīnās...kas tie tādi bārdaiņi...no kurienes te?!...bet izrādās-savējie jau!
Shis dzejolis ir savàdàks, nési gadienà izaudzis
tag patieshàm ir svarigi, péc tiem tevi varés atrast - esi publicéjis