.... pašiem savas pērļupītes

4. mai 2016. 08:37

    Latvija reiz esot bijusi pērļu zeme. Daudzās mūsu upītēs bijušas pērles, kas skaistumā ne kripatiņas neatpaliekot no dārgajām jūras pērlēm. Tgd par tām stāsta vairs tikai leģendas un gliemeņu vāki ar to aizmetņiem.
/nejaušībās jau nav nejaušību- iegadījās tieši šonakt palasīt par tām/ ..
    Nu ko??
Kas zina, vai ne?- vrb gliemeņu kolonijas reiz atspirgs un mūsu mazmazbērniem atkal būs pašiem savas pērles- no savām pērļupītēm??    

    Šobrīd tās pērles un pērlītes esam mēs paši, mūsu bērni, mazbērni, piedzimušie un tie, kas tikai vēl dzims; tie ir mūsu vecāki un vecvecāki, kaut daudzi jau sargā mūs no Turienes..


https://www.youtube.com/watch?v=4c-OxeWGVX4

    Vnk- mīlēsim. Savējos. Ir tik jauki, ka mums joprojām ir sava valoda. Piesmieta, bet joprojām viena vienīgā- Zeme, vismīļākā.  
    Ar saulīti, mani mīļie!!    

/es jau priecātos ļoti, ja te tiktu ieliktas bildītes, ar sev mīļām vietiņām un lietiņām, ja dziesmas, kas nu katram mums mīļas.. nu tā.. nevajag tukšu frāžainību, vai ne??/ ..

Atslegas vārdi: šodien3

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (29)

Ingrida X. 4. mai 2016. 18:20

sveiks, Robčik!!! :)
prieks satikt te Tevi!! :)
žēl, ka vairāk nevaru padrukāt ne minūti....
bet- vienalga!!- prieks, ka ķēri reņģes, nevis skatījies sprāgoņu acīs!! :)
oki!! veiksmīgi; it visā!!!  

Dzēsts profils 4. mai 2016. 18:18

ne latviesa ne krieva....ne angla...vai zviedra

Dzēsts profils 4. mai 2016. 18:17

es sodien keru renges ...viens pa visu juru...ka dieva nepienemts ..pilnigi nevienu cilveku neredzeju 10.kilometru radiusa

Ingrida X. 4. mai 2016. 17:07

Jā, Lita /12:31/- man vakarnakt patrāpījās žurnāls, kurā ir raksti par pērlēm; viens no tiem- "Pērļu zeme Latvija". Tajā arī pieminētas Gaujas pērles, kuras ir /bijušas?/ sevišķas. Nekad neesmu noliegusi, ka nezinu daudz ko. Es patiešām nezināju, ka manā Zemē kas tāds...  
Paldies, ka izteicies bez sarkasma!!  
/man pašai sirds ir nosāpējusi 1000x, ka ar/pie mums ir tā, kā ir!! bet- vai tāpēc mazāk mīļa man sava Zeme?? Taču, ka nē!! Un šoreiz- šis raksts žurnālā sakrita ar 4.maiju, ar karodziņu, kas man plīvo aiz loga... un- jā!!- es jūtos priecīga, ka man joprojām ir- MĀJAS./ ..

Ingrida X. 4. mai 2016. 16:56

Lai nu tā būtu, Lūsij /09:49/.
Man bija citas domas, sajūtas citas, šo blogu rakstot. Neuzsākšu diskusiju, vai joprojām ir arī zivis, vai tikai- sprāgoņu acis. Mans Tētis bija makšķernieks, pēc sirdsaicinājuma, un makšķernieki ir manā dzimtā. Nezinu teikt- kkā par sprāgušu zivju acīm nav izteikušies.. Skumji, ka nevarēji to paturēt pie sevis. Kā jau teicu Gunaram- sarkasms, mūsu 2.maize. Skumji.

Bez tam- rakstot par pērlēm un gliemežnīcām, nebūt nedomāju tik konkrēti. Es rakstīju par pērlēm- vispār. Par savu ezeru, jūrmalu, gulbīšiem, saviem dzenīšiem... jā, un arī par ceriņkrūmiem pie mammas mājas; ja kas- šodien te ieraudzīju 1.-os, pie tam- ne zilos, ne baltos,, bet lillā, kas pie mums uzzied pēdējie.. Par to, lai viss tas skaistais un ne ar ko neaizstājamais, paliktu arī mūsu bērniem, un- pēc. Par to.  

Ingrida X. 4. mai 2016. 16:41

Gunar /09:35/-
bez sarkasma jau nekādi, vai ne?? Jā, man patīk gan Mielava vokāls, gan viņa izpildīto dziesmu teksti, gan viņa uzstāšanās maniere, bez ārišķībām. Un tas, kur un kad viņš dzied, tā ir viņa izvēle. Mani tas, ja godīgi, neinteresē nemaz. Kaut bordelī. Tikai- dziļi šaubos- vai tur kādam viņš interesēs.
Runājot konkrēti par 9.maiju, tad- par to, par ko tas nu pārvērsts tgd, tā jau atkal ir diskutējama tēma, tiem, kam tas interesē. Man- nē. Malacītis, ka izdzīvoji šos gadus, to ignorēdams!!  

Dzēsts profils 4. mai 2016. 12:31

Kur Gauja ietek jūrā, vietām esot pilns ar gliemenēm. Pati esmu redzējusi bērnībā gar Aronas upi staigājot, ar bij daudz, gan tukšas, gan dzīvas.

Dzēsts profils 4. mai 2016. 09:49

Tagad upītēs var atrast,vienīgi, nosprāgušu zivju acis. Varbūt, pēc tūstoš gadiem pārtaps par pērlēm.

Gunars s. 4. mai 2016. 09:35

Mielavs kā ,,izcils vokālists'' savu mākslu demonstrē, Uzvaras laukumā 9.maijā.Tauta priecāsies.

Autorizācija

Ienākt