Izlasīju vienu drusku špāsīgu teicienu:
"Laime ir bumba, kurai mēs dzenamies pakaļ, kamēr tā ripo. Kad tā apstājas, mēs ar kāju grūžam tālāk. P.Buasts", un- iepauzēju... Tas lika atcerēties tik daudz reižu, kad patiešām pati, pati vien esmu to pagrūdusi tālāk vai vispār- aizgrūdusi prom, ka... jā!! Sagribējās uzrakstīt, zinot, ka nekādas te jaunatklāsmes nesekos, vienalga!
Esmu vienu sapratusi jau sen: Vissjaukākais no visa ir- GAIDĪT. Vai tas, kuru gaidi, ir konkrēts Cilvēks, ar kuru kopā ir viegli un silti, vai gaidi kādu notikumu, kas ir Notikums tavā dzīvē, vai gaidi.... var gaidīt viskautko!!- var gaidīt pat lācīti skaipā /nu- to zīmīti/, un, lai cik kādam tas viss var likties smieklīgi sīki, tas nav sīki- tev. Un, kas pats jocīgākais, ne vienmēr tad, kad esi to, ko gaidīji, sagaidījusi, esi laimīgāka kā tad, kad- GAIDĪJI... Kad tevi bija pārņēmušas tās sajūtas, kas liek, teiksim, sapucēt sevi un māju, kas rada to iekšējo drusciņ trauksmes stāvokli, un tas ir bezgala foršs stāvoklis!
Lai mums vienmēr ir KO GAIDĪT!!
Un, lai sagaidot, protam būt tik gudri, ka nenodarām pāri ne sev, ne kādam citam!!
Atslegas vārdi: sāpēs3, nu nevajag to futbolu0
Nu nezinu gan , man dažkārt šķiet, ka to vien daru kā gaidu . Dažkārt dodu gāzes pedālim trūkties, ar savu smago zābaku
Bet Tu jau raksti par to, ko sagaidi un tas ir jauki tiešām
Vnk- paldies!!
Gluži vienkārši priecājos,ka esi laimīga (neieslīgstot prātojumos par tēmu)
/kkas vnk paņēma........../
Man tika pārmests Lilijas, Litas u.c. nozudums. Es nepieņemu šos pārmetumus!!!! Jo- tie- nav godīgi. Reti ar kuru varēja papļāpāt tā, kā ar Liliju- pa vienkāršo.. Un tad, kad Tevis ietekmē, Guna!, Lita, kuru nepieminēju ne ar vārdu, sāka uzbraukt man?? ..Tad pasaki man, Tu, kas esi- Nekas!, jo esi vnk fantāziju tēls, Sieviete??; nosacīti- ; aiz ko pazuda Ledus Lācis un viņa Klepiņš???.... es varētu uzskaitījumu turpināt, bet- nevēlos to. Tu esi aizbaidījusi daudzus; nē, tas nav pareizais vārds: redzot šīs Tavas spēles, esi likusi riebumā paiet vnk- nost. Jo- ir dzīvē daudz lietu- vērtāku. Uzrakstīju, zinot it labi, ka Tev, afēristei, to nesaprast- tāpat. Izdzīvo savas iztēlotās/izsapņotās fantāzijas, lidojumus, saplūstot- bezsaistē!!! Lai veicas!!
Man gan nepatīk gaidīt ,tāpēc spēlēju ar tām kārtīm kas ir
.... pavisam ne jauna, bet mīļa, ļoti mīļa dziesmiņa:
.... gaiši SAGAIDĪT!!!
Es tikko saņēmu sms, no Meitas; es zinu- Viņa man piedos, ka to uzrakstīju te:
"Tikko uzzināju- balta roze ir Kristus piedzimšanas simbols. Atcerējos, ka Tev taču vienmēr intuitīvi gribējies mīļiem cilvēkiem dāvināt šādu ziedu! Viela pārdomām. "
Ar Ceturto Adventi!
Paldies Tev, Benita!
Tu pateici īsi un konkrēti. Dot- TAS ir jāmācās!!!! Un vēl, vsm man tā liekas, ka arī tad, ja nespējam otru cilvēku mainīt, tad vienalga- ja tu sajūti attieksmi, tādu īstu un tīru, tad, pat nepiefiksējot to, mainies pati, un mainās- otrs. Tas nenotiek momentā, bet- tas notiek! Jā, tam es ticu!
nu,ja esi sapratusi-tad gaidi vien! Lai arī Tev jauks vakars!
Būs jāparunā ar Agri- varbūt kopiski tur pabūt??
/a Tu tikai neapsaukajies atkal, lūdzu!!/..
Ieradīsies Brituks,un Ieriķu ielas Prisma sāks darboties(dubultīgi)
kā teiksi ..........
Neatvainojies!
Es neeju pie Tevis, esi ieturēta līdz galam- nenāc pie manis!
PuČīte Tev!
Atvainojos ! Arī es bez mājas pucēšanas ne kādas citas gaidīšanas darbības te neredzu .
Bet vai es, Oļeg, runāju par dīku gaidīšanu?? Nee gan!! .... labi, nav ko... ja par varītēm cenšas mani nesaprast, tad lai paliek, kā ir..
Jauku Tev vakaru!
Gaida tikai brīnumu.Viss pārējais ir jādara pašam vai pašai.
Aļowa!! Protams, ka Tev ir tiesības nepiekrist!!
Cilvēki ir atšķirīgi, visā. Pat viens un tas pats cilvēks mēdz rīkoties absolūti atšķirīgi dažreiz. Ir, kad esi gatava nesties naktī, lai tikai ātrāk, ir, kad izbaudi šo Gaidīšanu. Un- kas zina, kad Guvums bija lielāks?
Tu, gunar, vai nu- apzināti vai neapzināti- bet saprati, kā vēlējies saprast.
Es nerunāju par kkādu solveigveidīgu gaidīšanu /kā Tu saki: bezcerīgu/, liekot sev mocīties un ciest; es runāju par gluži ko citu- kad gaidām kko ļoti konkrētu- vai tas ir savs cilvēks, kuru, iespējams, sanāk satikt tikai nedēļas nogalēs, vai vēl retāk; citam- sniedziņš.. citam- Ziemassvētki... un tad, kad zini, ko un kad gaidi, tad tas ir baigi forši- tās pirmsajūtas!!! Un tas, ko es vēlēju mums visiem- neļaut pašiem sev pazaudēt/sabojāt to vienreizīguma momentu, tās foršās sajūtas, kas bija- pirms, tad, kad esam sagaidījuši. Ai, saproti taču, kā vēlies!!