.... "bonusiņš" Tiem, ko mīlam
28. apr 2017. 21:07
Viena meitenīte nekad neapēd brokastīs vai pusdienu ēdamreizēs iedoto "bonusu"- banānu, ābolu, kūciņu vai vēl ko citu. Es palīdzu ietīt salvetēs, lai ieliktu skolas somā.
"Es to G.........," saka Viņa. Tā ir manas skolniecītes mazā Māsiņa. Bieži pati iedodu arī savu "bonusu"- lai mājās apēd abas. Ne iežēlināt kādu cenšos, vai ko, es tikai uzrakstīju gabaliņu patiesās dzīves. Te, kur tik daudz falša un tukša.
Lai jaukas mums brīvās dienas!! Lai mazāk smeldzes, un vairāk- gaiša prieka!!
...............................................................................
Atslegas vārdi: ne visi peld pārsātinātībā0
Komentāri (11)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Alise .. 2. mai 2017. 18:39Ingridiņ, visu sapratu...gan par "dzēstiem atkārtojumiem", gan par visu pārējo...
Grūti,ļoti grūti pielāgoties visām tām "muļķībām", nevajadzīgām lietām, kuras jādara..un kurām neredzi jēgas....Un vienmēr tie, kuri uz pasauli skatās ar citu skatu...ir bijuši neērti...( kā baltie zvirbuļi)....BEt , labāk būt tam baltajam zvirbulim...nekā pelēkajam!
Pēc Taviem ierakstiem ...kaut kā iekšēji sajūtu ...kā ar Tevi!...Galvenais, paliec tāda, kāda esi...TU PATI!!!
Ingrida X. 1. mai 2017. 21:36 Alisei-
nē, ir jau apkārt Cilvēki, joprojām ir. Bet visur, pat darbavietā!- redzu un jūtu, ka galv.nozīme: kā viss uz ārpusi, ne tam, kas tur iekšā darās.. Iespējams, tā bijis vnm. Tikai mainījusies esmu es pati. Nē, ārišķības mani tracinājušas vnm, bet tad- pret tām izpaudos maximālistiski spontāni, biju neērta bieži, bet ar to samierinājās. Tgd- esmu kļuvusi daudz ērtāka, uzlieku aklo, un neredzu- it kā!- neko. Bet tad, kad- it kā!- neredzi neko, tevi pašu jau tas sit daudzkārt spēcīgāk- no iekšām sit..... ai, kam tas viss, ko te penterēju?? .... Izdzīvos tie, kas pielāgosies, vai ne??
Paldies Tev, ka vsm šādi- pa ilgiem laikiem- satiku Tevi, Alisīt. Es nevaru uzrakstīt vēstuli, jo sen vairs nezinu, no kuras vietas man sākt.. Ir bijis tik daudz visa kā, ka man reizēm pašai liekas- tas ne ar mani... tad taču sen vairs nebūtu vienā gabalā.. /sarkasms?- jā, par sevi./ ..
Ir dzīvotāji un ir- izdzīvotāji, vai ne?? Un- ne vnm tie otrie- tie sliktākie!
/es padzēsīšu tos Tava ieraksta atkārtojumus, ok?? jo ne jau Tu to, bet amigos blogi, kas lēnām uz galu... ak vai!! .. kā izdzīvot bez šīs tik jaukās paklaides?! ; es priecātos, ja līdzīgā situāc. Tu padzēstu manus atkārtojumus, aiz to /
Vasilijs P. 30. apr 2017. 20:30Un tādēļ Britnijas personīgajā dzīvē neiejaucos,ja jau ģimene un abi puikas ir laimīgi
Alise .. 30. apr 2017. 20:29..pareizi pateici, Ingridiņ, ..."ne " debesīs nedzird, tāpēc labāk to neteikt, bet pateikt kaut kā savādāk, bez to ""ne"... ..šis Tavs bloga ieraksts, tik cilvēcīgs, tik mīļš...tas ir tas, kas mums lielākajā cilvēces ikdienā ir pazudis!!...
Ingrida X. 29. apr 2017. 20:07Paldies.
Gunars S. 29. apr 2017. 17:56Tukša galva,trūkst domu graudu.Bet ģitāru tev paskandināšu!
Gunars S. 29. apr 2017. 17:56Tukša galva,trūkst domu graudu.Bet ģitāru tev paskandināšu!
Ingrida X. 29. apr 2017. 15:36Gunariņ, esi labiņš- ja Tev radies kas uzjautājams, noformulē mzl konkrētāk to!! Būs laiciņš- atbildēšu.
Gunars S. 29. apr 2017. 05:46
Ingrida X. 28. apr 2017. 21:38.... vainīgs, Vasilij, nav neviens. Man nav tiesību par to runāt, bet tomēr: zinu, cik izmisīgi Meitenītes mamma meklē darbu, jo- ne jau visiem var palīdzēt iespēja nopelnīt ārzemēs; ja mazs bērniņš, tad tas.... Es pati savulaik- finansiāli- izglābu sevi tikai ar darbu Vācijā. Un- nekad nesaki: "Nekad!"; tā es savulaik teicu par atgriešanos jebkad skolā, tāpēc par atgriešanos vēlreiz Vācijā- nesaku- neko. .... Centies nenovājēt, Vasilij- Tu jau tāpat vnm esi bijis pārāk slaids /ne priekš manis, nē!!; man ļoti patīk slaidi cilvēki!!!; bet- priekš savas veselības- gan../ ..
Vasilijs P. 28. apr 2017. 21:30Pats viņš vainīgs!Uzprasījās!Pensijā esot...atraitnis,novājējis...