Pasākumam jau nebija ne vainas. Viņa zināja, ka ir apģērbusies smuki, mzl- izaicinoši, vrb.. bet tas jau tika nosegts, ar šalli, caurvītu zeltītiem diedziņiem... kas jauki saskanēja ar tērpu... Un- svinīgā/oficiālā daļa bija jauka, jā, pat aizkustinoša, pie divām dziesmām- viņas Mammiņai tik ļoti mīļās-
https://www.youtube.com/watch?v=rerlMoQd6jg
.... un dziesmas, kas tik mīļa viņai pašai-
https://www.youtube.com/watch?v=ubZLA_5pY3Q
.... Viņa slēpa asaras.. jo- nu kam šī publiskā raudāšana?, un tad- visādi citādi scenārija pavērsieni, brīžam- pat uzjautrinoši, ļoti.... un viss jau bija labi un tik jauki, kā tam, šādos pasākumos, jābūt... un tad....

... Tad Viņa pamanīja Viņu, no sākuma nemaz neticot, ka kas tāds var notikt- šeit!!!???.... neticēja, sameklēja acīm vēlreiz, un..... saprata, ka nespēs to svešumu, kas, nenoliedzami, tēlots, nāks no Viņa, to svešumu, ko, nenoliedzami, centīsies tēlot pati... Un no tālākā- NEKĀ- vnk aizbēga.... Kad ieraudzīja, ka spidometrs šaubīgā šī ceļa posmā jau uzkāpis daudz vairāk, kā drīkst, piestāja, lēni ieelpojot un izelpojot, lēni skaitot savus nesaskaitāmos sirdspukstus... lēni nolaužot, ceļam blakus augošajam krūmam, kura nosaukumu Viņa nezina- pāris ziedošu ērkšķainu zaru, gaiši-nenosakāmi-sārtiem ziediem, un tad turpināja braukt mājās, jau sakarīgāk... Par laimi- trāpījās stopētājs, un atbildība par otru- tas Viņai asinīs... arī tad, kad tās riņķo nepareizi..

    Arī tad, kad, šķietami, esam aizmirsuši Tos, kas mums bija reiz nozīmīgi; arī tad, kad savu pasauli būvējam jau uz pavisam citiem pamatiem, arī tad- kas ierakstījies mūsos uz palikšanu- ir tur un būs- uz palikšanu. Bēdz vai nebēdz- bet BŪS.

   Viņai, Tev, Mums:
   dziesma, kas lika skriet tām stulbi nodevīgajām skudriņām, agrāk.. tgd.. un, nešaubos nemaz- tās skries vnm .. To Number One ..

https://www.youtube.com/watch?v=bM_7m4vTPng
.................................................................
    Tu Viņas dzīvē būsi vnm. Arī tad, kad.... kad