Es reti, praktiski- nekad!- nepublicēju saites, atsūtītas man.
Šoreiz- es nevaru to, ko atsūtīja man mana Meita, uzrakstīt savādāk, saviem vārdiem, jo šajā sūtījumā ir pateikts viss, gana koncentrēti.
Tie, kas nelasa linkus, nelasiet. Ja kaut pāris izlasīs, arī tas jau būs daudz.
Lai spējam, lai izdodas mums būt tām, kas esam, savā visdziļākajā būtībā, bez pastarpinājumiem un iespraudumiem, sev galīgi liekiem.
"Tu neesi ne tava pagātne, ne apstākļi, kuros piedzimi, ne sasniegumi, ne tas, kurš strādā no pulksten 9 līdz 17. Tu esi dvēsele, kurai piemīt neiedomājams spēks. Galu galā tam nav nozīmes, vai tu zini savas dzīves mērķi. Ja tu varētu sākt no tukšas lapas un radīt savu dzīvi bez ierobežojumiem no šā brīža, kas tu būtu? Ko tu radītu? Ko tu vari šodien izdarīt, lai tas piepildītos?
Seko savai sirdij."
Atslegas vārdi: seko savai sirdij1
Vasilij!!!!
Es galīgi nevēlos aizsūtīt Tevi- NezKur.. aiz to- nemargo te kko, tikai sev saprotamu, un vēl, pie tam, tirāžā- padsmit, vismaz. Labi?? :)
Tādēļ piesardzīgi ar ASV militārās atribūtikas piegādēm,labāk-McDonalds!
Lai it visiem- izdevusies jaunā nedēļa!! Ne jau tur brīnumiem, nezkādiem, bet- lai vairāk prieka un ieguvumu, kā- zaudējuma sajūtas!!!! No sirds, es.
Reizēm tomēr jāatbild par saviem vārdiem...
Inese. Tava žults sakāpusi vispārākajā. Ja vēlies- turpini. Es??- nevēlos. Tikko izbraukājos, savam priekam, un- kam man negāciju, kuras centies man piešūt??
Cik pēc Taviem ierakstiem un Tavu pausto domu izklāsta kopumā sapratu..ir cilvēciņi kā inese un ir CILVĒKI kā INGRIDA.Jums, cienījamā INGRIDA, gadījumā nav tas Cilvēcīgums pārlieku sakāpis galvā??To pamudināja sekošana savai sirdij?
NU vai ziniet... ja nespējat saredzēt cilvēciņus sev apkārt, varbūt esiet tik žēlīga un nenominiet tos kā skudras, bet vienkārši uzlieciet sev uz degungala tikai stiprākas brilles??
vienkārši tikai cilvēciņš jūle -inese(pie visiem tituliem vēl kurtizāne)
Jā, Sandi, Tevis teiktais sasaucas ar Frēzijas /18:07/ teikto.
Paldies, ka iesaistījies!! :)
aizliEgta tajos,.. /kļ.lab./
Kāpēc to uzrakstīji, sapratu, Inese. Neesmu no pamuļķo mājām, tāpat, kā no tām, neesi Tu.
Tavs ieraksts, ne par naga melnumu, nemaina manējo- Tavā blogā. Nemaina domu, ko paudu. Ja ko maina, tad to, ka varēju vnk neizteikties. Un viss.
Kāpēc ir ieraksti, kuros vnk neeju?? Pat nezinot- esmu aizligta tajos, vai- nē. Tāpēc, ka ir cilvēki un ir Cilvēki. Un- ar pirmajiem runāt- jēgas nekādas.
Jauku vakaru!
Vasilij.
Lai cik ļoti Tu man simpatizē, esmu teikusi Tev jau sen:
man galīgi nav pieņemams, ka vienas un tās pašas sentences atkārto blogā pēc bloga. Tātad???
Labāk lai tas pats dakteris ņem vien savu pinceti un palīdz tikt no mazajiem matiņiem vaļā!
patiesībā viss arī uz vīriešiem attiecināms.......
ar vienu izņēmumu- sievietei nevajag darīt vīriešu darbu...... ja grib tad lai ir traktoriste, bet tas nav sievišķīgi....... vel CCCP laikos ceļa remondarbos sieviešu bija vairāk, labi ka tas ir mainījies.......
Savādāk kādam bomzim,vai pilnīgi prātu nodzērušam vecim vēl tiks
Tad ja atraitne,tur noteikti ne tikai dzīvoklis ir,iespējami kostīmi,žaketes un pat smokingi
Mūsos neatrodas tikai viens zelta putns,bet veseli divi - EGO un BŪTĪBA.Ja pirmais bauda rūgtos un saldos dzīves piespēlētos augļus,tad otrs nebauda neko..bet visu vēro bez vismazākās pieķeršanās...
Pieķeroties pārlieku ar sirdi jebkam...tās materiālas lietas,pagātnes negadījumi vai notikumi.. vai cilvēki, kas satikti un uzskatāmi pat par neatņemamu savas dzīves sastāvdaļu..nenes mūsos vairāk neko kā nemitīgas bažas to visu pazaudēt..līdz ar to atnes nemieru,pat vilšanos, sekluma pieskaņu,iekšējo tukšumu,sīkumainību,bažas izmisumu un pārlieku nopietnību..
Nepieķeršanās mums sniedz daudz ko vairāk..un pirmām kārtām jau drošības izjūtu, spēju ne tik subjektīvi visus izvērtēt pēc savas izpratnes un vērtību kritērijiem..kā arī sniedz jaunas iespējas un radošo brīvību...
Kāpēc es to uzrakstīju?
Ja atraitne,tad obligāti jābūt gan kapitālam,gan atsevišķam dzīvoklim,viss mainās
Patiesības,bet dzīves raibumi,kādi tik tie nav?
.... ziniet- man sajūtas jocīgas, ka atkal esmu tik atklāta un godīga tajā, ko publicēju.. Jo- ne tik senā pagatnē piedzīvoju viena "ārēji pareizā pilsoņa" uzbrukumu, vārda vistiešākajā nozīmē, savai esamībai, kā tādai; t.sk.- par manām tiesībām atrasties tur, kur atrodos, par ko saņemu algu. Kaut- vrb- tieši es- iemācu vairāk reālas cilvēcības, kā daudzi citi?! .. jo- Bērni man vnm bijuši un būs- CILVĒKI; ar visu to, ar ko jātiek dažubrīd galā. Un tad, šis, "ārēji pareizais" centās izraidīt, vārda vistiešakajā nozīmē, mani.. Esmu reāliste- zinu, ka šādi, ne tikai divkosīgi, bet trīs-un-piec-kosīgi tipiņi ir un pastāv, tāpat kā zinu to, cik daudz nekrietna viņi spēj pastrādāt, vēl jo vairāk- ja tiek atraidīti. Kāpēc uzrakstīju to? Tāpēc, ka esmu Cilvēks.
Mēs, kas tik ļoti baidāmies tās gadušķirtnes- tad 40, tad- 50... tad- ....
Un atkal- mana Mazā atsūtīja man rakstu, zinot, ka arī es, kā ikviena sieviete, baidos novecot, jā, mana Meita atsūtīja šo rakstu!!! Saviem Bērniem- neesmu ne tuvu vēl kkādai tur vecuma robežai; tāpat, kā ne tuvu tai, neesmu saviem draugiem, sexpartneriem, tai skaitā, un- atvainojos jau iepriekš- ka publiskajā saitā izsakos tik konkrēti; ar to jau kaitēju ne Jums, bet gan- sev, dmž.
Lai paliek tukšie domraksti; raksts:
Nu ko?? :)) Dzīvojam, Meitenes un Zēni, dzīvojam!! .. ..
Zinu, Gunta.
Esmu cilvēks, gana domājošs, un tiem, kam nav vakuums sevī, dzīvot- ne vieglākais no pasākumiem. Kaut- protu gan pajokot, gan iesmiet, visvairāk jau, protams, pati par sevi :)))
Paldies.