Atslegas vārdi: Dzīve38617, attieksme3443, aizvainojumi.0
Ļoti labs jautājums! Tieši tikko lasu -
"Glabāt naidu, aizvainojumu, atriebes kāri, ir tas pats, kas dzert indi un cerēt, ka tas otrs nomirs." /Jurģis Liepnieks/ Laikam jau tā ir. Tik trāpīgi es nespētu pateikt, bet pilnīgi piekrītu šai atziņai.
..palaist to brīvībā....ne glabāt, ne runāt par to!!!
Kad izkrata sirdi,tad paliek vieglāk!
Kā nu kuram ..
Tiešām , kā nu kuram, taču vieglāk tomēr būtu- pēc iespējas ātrāk to aizvainojumu kaut kā dabūt no sevis laukā. Varbūt- darot zināmu- ne jau visiem apkārt esošajiem, bet- konkrēti- tam, kurš aizvainojis( ja tas ir iespējams).
Viss atkarīgs ko pati vēlies:
1. kaukt spilvenā;
2. normālu šovu!
Vieglāk, aizvainotājam iedot PĻAUKU, tad tas apdomās savu rīcību un ATVAINOSIES
vienmēr paturu sevī, nevienam tas neinteresē un nevienam tas arī nav jāzin'
Nekā gudra nav, citiem reklamējot to, ka Tevi kāds aizvainojis...
Tieša atbilde par to -kurš no šiem diviem variantiem ir VIEGLĀKS, laikam
ir skaidra ikvienam!
Taču pat atbildot,jautājums paliek atklāts..
Kā ar aizvainojumu rīkoties tā,lai tas nenodarītu ļaunumu ne sev ,ne citiem!
Praktiski ABI varianti ir mazliet aplami,jo abos-
aizvainojums paliek!
Patika Alises atbilde!
Aizvainojumā pateiktais mēdz arī pārvērsties klačā,jo patiesība nereti tiek pašam neapzināti izpušķota sev par labu. Tāpēc,ja kādam stāstīt,tad tik labākam draugam,kurš pratīs gan pareizi saprast,gan nelaidīs apkārt nevajadzīgas nevalodas.
ir kas japatur sevi, ir kas jaizsaka uz aru,varbut ir ari kads patiesibas grauds.
Tas ir atkarigs no cilveka.Mes nesam vienadi.Man ir sava beda kadam jaizstasta.Bet ne cilvekam.Jo,ko zina 2 to zina visi.
Tas ir atkarigs no cilveka pasa.Ja Jus dzivojat pec pricipa-Jusu mute ir Jusu lielakais ienaidnieks,tad paturi sevi.Ja pec-maja radio nav vajadzigs-runaju ES,tad put tik lauka,un noteikti sadzirdesi atbalsis.
Jaskatas kam izkratit sirsninu var jau paslep dzili dzili bet tas nestrada visu laiku knudina bet apvainotajs staiga paceltu galvu un nirdz mēs esam dažādi
It kā jau vieglāk paliek izrunājoties,bet.....
Ir tev sāpes,tad ciet,
Nevajag žēloties iet.
Žēlotājs nes tev vēl otru ļaunu,
Klāt pie tavām sāpēm vēl kaunu.
(Rainis)
Jāatvainojas cilvēkam. Jārunā ar viņu ;)
Skatoties kāds aizvainojums, un kurš to ir nodarījis., Reizēm ir krupis jānorij, reizēm ir jāizspļauj.
Paarsvaraa ir taa, ka sievietes ciinaas ar stresu visu izrunaajot, bet viirietis ieraujoties sevii.
Aizvainojumi mēdz būt dažādi. Grūti par visu spriest vienādi. Ja mēs spētu visu aizmirst un piedot,nebūtu neviena morāles principa.Protams,ka atriebība ir pazemojums pašam atriebējam, jo tas norāda,ka nav spējīgs gudri iziet no situācijas.Bet visi mēs esam tikai cilvēki.Runa jau tikai par aizvainojuma saglabāšanu pie sevis..Labi ja spējam atrast uzticamu un spriest spējīgu draugu ar ko runāt. Ar kuru katru noteikti nav ieteicams.