nav gan vienkāršāk - pat viena pagale negribīgi deg ... bet sirds savu prasa, tai vajadzīgs kāds par ko rūpēties un savas nedienas izrunāt ... kuram katram pretīm nācējam to nepateiksi un padomu nepajautāsi ...

Atvērt sirdi ?
Kam tas vajadzīgs ?
Apkārtējiem ?  - Viņiem vienalga .
Sev ? -  Nekļūstam  taču smieklīgi !!!
Lai neteiktu vairāk ...

Mūsdienās tā ir. Diemžēl.

Ne nepiekritu,sirdi atklat vajag,bet nejau visiem apkartejiem,iespejams ,ka vini nemaz negrib neko zinat par cita sird sapem.Katram cilvekam ir kads tuvs cilvecins ar ko parunat.Bet vienam but jau ari nav slikti,ja ,viegli,kamdel aizsist savu galvu ar citu problemam,varbut seit ir bumerangs?Jus neaizsitiet savu galvu ar cita sirdsestiem,un viegli dzivot vienam ,un citiem neintrese otra sirdsest,lidzsvars.

Piekrītu. Vienkāršāk vairs nevar būt. Sarežģījumi sākas, kad "izej pasaulē". Bet cilvēkiem patīk sarežģījumi - interesantāk un krāsaināk dzīvot.   

Ja busi gudra,tad zinasi cik talu var but atklataj.Jo vienai,bus garlaiciga dzivosana.

  Vienam ne vienam, bet kam tie liekie bradātāji vajadzīgi, sevi pazīstu pietiekoši labi, lai veiksmīgi izkļūtu no nevēlamām situācijām bez palīdzības no malas  

kokam divi gali

Vienkārsi būs tas, kam cilveks pats ir gatavs. Vienalga- būt vienam, vai būt kopā ar kādu, kā teikts- atvērt sirdi.

Prieka avots ir saistīts ar attiecībām,cilvēkiem,darbu,lietām-ar visu,kam piešķir nozīmi un no kā cilvēks spēj saņemt gandarījumu.Vienkāršāk ar tiem būt,nekā atvert sirdi.To parasti atver izredzētajam,tam, kurš tu zini ,ka tevi sapratīs.

ja ir piedzivots ,kad tiek parmests tas ko stasti tikai tuvakam,bet ta jau ir ,kad ari tie tuvakie biezi paliek par attaliem,un tad tiek mests viss seja,kaut gan tai bridi kad dalijies it ka tevi saprata,viss mainas milestiba pariet naida ,tad paliek tikai draugi ,kuri patiesi ir draugi,nevis pazinas

Var arī atvērt sirdi apkārtējiem-esot vienam!
Tas ir tikai mazliet grūtāk!
Bet ir iespējams!