Jā, daudz labāk, es arī esmu pārliecinājusies, nemaz nezinu, vai varētu izveidot attiecības, paskatos apkārt, paklausos, kā citi mocās pa attiecībām, atceros savas! Un tad atgāžos krēslā ar kafijas krūzi un domāju, cik man ir labi!

..jā, tad labāk būt vienam, jo savādāk pats arī var palikt par tādu,kuram viss vienalga!!!

Noteikti, jā...lai pats/i nepārvērstos par līdzīgu nūģi...

Noteikti labāk. Tev ir iespēja satikt kādu, kam nav viss vienalga.

Nuja ... izmēģini - un redzēsi  

Nez vai, varbūt tam, par kuru Tu domā, ka ir vienalga tā nemaz nav, tikai viņam neviens to nav pajautājis. Un, ja runa ir par vīriešiem, viņiem aiz vienaldzīgās ārienes slēpjās ļoti nevienaldzīga un mīlēt griboša sirds.

Protams , tikai vientulība arī nekam neder , ja nu vienīgi tiem ir labi , kuri paraduši domāt tikai par sevi .Kamēr dzīvo , nevajag sevi aprakt vientulībā , no sākuma šķiet labi , bet vēlāk gribas kaukt .

  Jā, labāk, par to esmu pārliecinājies...

Vienalga ir tad, kad iekāp ar pliku kāju kādā šķidrumā : (piemēram dubļos) un tad ir vienalga pa kuru kājas pirkstu starpu tie dubļi izlien laukā !!!  

vienam labaak,tikai diez cik ilgi... zini ,ka ppieriebies tas burvjuvaardinjsh ...BRIIVA

Jā.

nu buut vienam jau nu gan man negribeetos..kautgan citreiz tik ljoti ilgojos pabuut viena...:)...bet buut ar kaadu kam neesi svariigs..nu nee..man tas noteikti nedereetu...tad jau labaak noperc(panjem no patversmes)suni :)

tā ir, visnejēdzīgākā lieta ir vienaldzība (pofigisma un visatļautības izskatā vai kādā citā), un sajūtas vienatnē nav no sliktākajām, pat visai ērti būt par vienīgo savas dzīves noteicēju, cita lieta- vai uz visu laiku, tobiš atlikušo dzīvi? Ja šobrīd es nedegu nepacietībā kko mainīt savā dzīvē (Dievs nedod man pierast pie šādām ērtībām un pie šīs domas kā vienīgā ceļa!) , aprobežojoties ar savstarpēju simpātiju baudīšanu, tas nenozīmē, ka tāpat domāšu rīt, jo zinu, cik lieliski ir mīlēt un cik labi ir būt mīlētai, esot kopā     

Ja otram viss vienalga, noteikti - vienam ir labāk.

To var pastāstīt ,tas kas pavadijis vientulībā ilgāku laiku.

Ja tam otram viss ir vienalga, tad tas pirmais jau ir tik pat kā viens. Tikai ar zināmu apgrūtinājumu-  kopā dzīvošana, telpa aizņemta, kopšana,kaut kādi izdevumi, laika tēriņš. Priekš kam tas vajadzīgs, ja ir totāls diskomforts? Labāk pabūt vienam/-ai, bet ar laiku satikt cilvēku, ar kuru kopā būs okey.

Būt kopā ar vienaldzīgo ir nesalīdzināmi grūtāk, nekā vienam būt. Tad jau labāk vientulība, nekā vienaldzība līdzās.

Tad jau būt labāk vienam ! Pienāks laiks un tu sastapsi cilvēku ,kas būs tā vērts,to tu izjutīsi ar savu sirdi ! Un tas cilvēks būs savādāks ! Ir jāmāk gaidīt !

Var būt kopā ar kādu kam viss vienalga, bet Tu tieksies atrast kādu kam nava vienalga