Es vienmēr ceru uz labāko.

Labāk

Abi varianti ir ļoti šaubīgi - uz cerību vien paļauties ir bīstami , vajag kaut ko darīt - lai viņa varetu piepildīties .

Man ir tā,labāk kustu un darbojos,nakā pīkstu.

reizēm ir tā,ka gandrīz,gandrīz atļauj sev vājumu,bet ar prātu saproti,ka nedrīkst, IR JĀCER,IR JĀRISINA......

krist izmisumaa nekad nav labi...cereet noteikti ir labaak..!

Ir tacu tads teiciens ceriba mulku mierinajums  bet panika aug dizas idejas lai no bezizejas rastu izeju

Labāk dzīvot un tiekties,bez termiņiem.Nav velti sevi jāmoka.

nu jaa ceriba mulku mierinajums

Ne viens, ne otrs īsti nevilina. Labāk skatīties uz lietām reāli, tiekties pēc reāliem mērķiem, bet tukši cerēt nav lielas jēgas. Krist izmisumā - tas toties tik īslaicīgi pieņemams.

Kas tev ar to cerību pēdējā laikā- Nikita?

Cerēt protams ir labāk, bet vēl labāk cerēt un darīt lai cerības piepildītos

Vai Tev kļūs labāk no tā,ka kritīsi izmisumā--nē,labāk ir cerēt,tas dod spēku dzīvot izmisuma brīžos..

Kāds gan labums krist izmisumā:)..labāk cerēt,bet paturēt prātā varbūtību

Cerība, dod iespēju virzīties uz priekšu,bet izmisums visu bremzē.

Cerība ir muļķu mierinājums,tomēr labāk,kā izmisums!...

Izmisums sagrauj, ceriiba lobaak,ja taa nau mirusi

Labāk ne cerēt, ne ļauties izmisumam, bet apzināt situāciju un reāli izvērtēt- ko un kas ir jādara, lai to risinātu.Un darboties.