Par Mīlestību jācīnās , vai jāpaļaujas uz Likteni ?
12. feb 2013. 15:16
Par Mīlestību jācīnās , vai jāpaļaujas uz Likteni ?
Max -
Ingrīda , doma tāda bija , ka jāprot to nosargāt - cīnoties par to ...
Soy picaro - priecē , ka vīrieši to saprot !
Tieši tā ,Ilga !
Pareizi , Leonora ..., uz svešas mājas drupām savu necel ...
Lāci , dumš Tu iri ! Gan jau ka priecātos , ja par Tevi tā kāda cīnītos !
Paldies par godīgu atbildi , Vasilij !
Lauma , tieši mūsu laiks un pūles padara tik vērtīgu priekš mums to , pēc kā tiecamies !
Kuku , bet ja nu tas ir Liktenis - Sliktenis ..., ko tad ??
Tieši tā tas arī bija domāC , Ilona ! Viss ģeniālais taču ir tik vienkāršs !!!!
Tā ir , Aija ..., tikai ne visi ir tik stipri ...
Labākā atbilde
Tavu jautājumu "tulkošu" vienkāršoti, kontekstā ar jauko klipiņu - nekas jauns pat nav jāizgudro - caur uguni un ūdeni, gan priekos, gan bēdās, gan bagātībā, gan nabadzībā, gan pie veselības, gan slimībā...Kaut kur dzirdēti vārdi, vai ne?
Nezinu, vai to sauc par cīņu vai likteni, vai dzīves lielāko dāvanu, vai sodību, bet es tā to redzu. Vienkārši, tā ir.
Atbildes (31)
Mīlestība nav karš, tanī lauka uzvarētaju nemedz būt !
Es nezinu, vai Liktenis tur vai kas, bet es domāju, ka Mīlestība ...kā arī Draudzība-ir liels darbs ar sevi..ar attiecībām.. Dziļa jēga visā tajā ir..No nekā..nekas nerodas..
Vārds ,,cīņa" ne katru reizi nozīmē to ļauno , ko iedomājamies - karošanu , asins izliešanu . Cilvēki cīnās, piemēram , lai sasniegtu mērķi , apgūstot zināšnas , lai noskrietu maratonu .. Nieka lietas , vai ne ?
Salīdzinot ar MĪLESTĪBU . Ja jūti absolūtu nepieciešmību - cīnies ! Tas varbūt gala rezultātā būs labākais , ko esi paveicis , kamēr dzīvojis...
Mīlestība jau pati par sevi ir liktenis.
Dievs pasarg no šitādām cīkstonēm... Tad labāk krātiņā pie lauvām....
Jàciinàs ja miili!
Vai nu gluži ar ieročiem, bet ja mīli, tad jā.
Ja ir lemts tad tas jau lemts,bet uz cita nelaimes ,savu laimi neuzbūvēsi.Es vismaz dzivoju un vados pēc ši principa,bet savus principus un morāli es nepārkapju,sevišķi ja man blakam ir cilvēks ar tādiem principiem.Ka teik mušas atseviški,kotletes atsevišķi.t.Sirdi ari nevar piesiet tur,kur velies.
Ja es butu godigs-tikpat,cik es esmu godigs-teiktu-visi to dara...Atraitnis.Nevaru spriest.
Ne jācīnās, ne jāpaļaujas uz kādu nezināmu, netveramu...Ja cilvēks būs pats gatavs - mīlestībai,attiecībām, viss notiks viegli un bez smagām peripetijām.Ja ir tas smagums , kaut kas ir maināms, kaut kas nav īsti tā kā gribētos- tad laikam tomēr nebūs iespējams būt kopā ar cilvēku.
ta īstaka milesiba ir tada par kuru nav jacinas jo tas prieksa nekas nespej pastavet. ta ir paraka par jebkuru cietoksni . ta atbruņo jebkuru pretinieku pirms ciņas .
Hmm ... cīņās parasti rodas varoņa nāvē kritušie , un kara iznvalīdi bez rokām un kājām ... Labāk paļauties uz likteni
uzskatu kad ir skaisti vardi ,atlaid mani ,ja mili mani,jamak milet un kad milestiba pariet ,cinies vai ne ,daudzkart nekas vairs nav lidzams ,tad stiprie tikai var atlaist viens otru ,lai kads vismaz butu laimigs ,skali vardi ,izdarit to protams grutak
Sievietei un tramvajam nav vērts skriet no pakaļas,aizies viena,nāks nākošā...
Reizēm cīņa ir bezjēdzīga...ja esi palicis viens ar savu sirdskaiti.
Varam cinities cik vien velamies.Ja tevi otris nemil tad nav verts.
Īsta mīlestība gaida!
Nemēdzu cīnīties.Kam jānotiek,tas notiksies.
Jācīnās.