Gribēju savā pilsētā Latvijā valsts valodā runājot iegādāties pēdiņas.Man prasīja-čto eto takoje?Turpināju mierīgi paskaidrot,ka tās nav garās zeķes,bet tikai pēdiņas.Tad TIPS aiz letes sāka man savā valodā piedāvāt BIKSĪTES. Un lūdzu nerunājiet par lielām un mazam valodām.Es personīgi redzu tikai 2 iespējas-STULBUMS vai NEKAUNĪBA pārākajā pakāpē.
tā tiešam rodās "patikšana" ar šamējiem kontaktēties
Būtu jau parādījusi ar pirkstuu,bet neredzēju uz ko rādīt,bet diez vai Tādi saprot arī ,ka rāda
tas pārdevējs bija vīrietis,bet runāt valsts valodā viņš netaisījās
Atslegas vārdi: nevēlēšaanās runāt valsts valodā0
2 vienā .
Nu bēdīgi, ka tā, tiešām. Man kaut kā laikam paveicies, jo arī braukājot pa attālākiem novadiem krievzemes tuvumā, esmu varējusi sazināties valsts valodā, nu gadās "nesaprotoši" eksemplāri, parasti tie ir vīrieškārtas, uzskatu, ka tā ir nekaunība. , bet parasti veikalā ir arī citi pārdevēji, kuri priecājas par pircēju!
nu parādi ,ko gribi-ja jau nerunā -ir zīmju valoda-paliksi bez pēdiņām
Abi kopà,tikai infantilismu vajadzétu piedévét latvieshiem.
Intresanti,kura paaudze tad sàka pûst krievu stabulé?
Péc kara paaudze!Tà apguva "biedru" arodbiedriibas principus,aiz bailém stuchiit
Vīrietis patiešām var nezināt, kas ir "pēdiņas", ....ja vien viņš nav pārdevējs galantērijas preču nodaļā, kur ir zeķu izstrādājumi.Tad nu tā kā vajadzētu zināt. par valodu- tas ir dikti specifisks priekšmets, ne tik bieži sastopams pat specializētajos veikalos... arī tādēļ var nezināt... Protams- pārdevējam ir jāprot valsts valoda, vismaz - šādā gadījumā- lai pajautātu- kas tas īsti ir, ko pircējs vēlās.