Atbraucu šodien mājās no Vidzemes. Mugura pēc tā nedēļas nepārtrauktā fiziskā darba lauku sētā smeldzi jūt, roku peļu vēderiņi briest kā Herkulesa bicepsi un tricepsi. Vaī! Toties emocionāli - pacilāts!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Ō, Skaidrīte - lai muskuļi latvju čaļiem reljefi rotājas!
Esmu intervēts žurnālā "Playboy", bet par visam citām lietām. Ņuhoju, ka pēc lauku darbu tūres vajag pieteikties "Playboy" fotosesijai kā seno grieķu - latviešu diska metējam. Līdz Mikelandželo Dāvidam gan bišku pietrūkst. To atstāšu uz pensijas laikiem.
Ō, Skaidrīte - lai muskuļi latvju čaļiem reljefi rotājas!
Esmu intervēts žurnālā "Playboy", bet par visam citām lietām. Ņuhoju, ka pēc lauku darbu tūres vajag pieteikties "Playboy" fotosesijai kā seno grieķu - latviešu diska metējam. Līdz Mikelandželo Dāvidam gan bišku pietrūkst. To atstāšu uz pensijas laikiem.
Atslegas vārdi: Lauki8
Asfalta cilvēki spēj tikai laukos piekraut somas ar to labumiem un ja tomēr gadās pastrādāt,tad čīkst uz nebēdu...,bet to,lai labumus ēstu,jāpieliek pūles es spēks,tie nesaprot,jo domā,ka kartupelīši aug kastrolīšos uz vagām un vēl ar piebertām dillītēm.
...es ar, es ar - darīju darbus laukos - kompī bildes staipīju, kafiju vārīju, papīrus kārtoju, netā lideņu biļetes lūkojos... un tas viss notikās manā lauku mājā...
...bet, ja nopietni - ir forši tā pastrādāt, ka vakarā rokas pa zemi velkas kā mērkaķim... un pofigs par kompi vai teļļuku, labākā lieta tad ir gulta un miersssss...
...neesmu es asfalta cilvēks... ar lāpstu attīrīju grāvi, izvilku dažu baļķi no meža un vakarā, kompānijā ar suņiem, sadzenājām mājā aizklīdušos zirgus...
Sūrs darbs , saldi augļi
tu gan laimīgs cilvis, kuram fiziskais -zirga darbs - muskulatūru audzē!
Tagad,- arī mana ikdiena. Labais.
O, atklājums, viens pleķitis zemes nav noklāts ar asfaltu
Apsveicu ! Jums , vīriešiem , tas viss labi piestāv - smags fizisks darbs , bicepsi ... !
Esmu no laukiem un strādāt vajaga,savādāk riepa ap vēderu izaug.
Es plàvu zàli,jutos teicami
...parasti jau tie "asfalta cilveeki" izdzer polshu un paliek turpat uz asfalta guljam...
Tadi darbini mums-lauku cilvekiem bija ikdiena un vel -galvenais,bija darba jaiet un bernini jaaudzina.Nekas traks-nenotika,vel dzeivi un kustamies Tagad gan vairs nesanak-cits dzives profils ........
Bieži esmu uzdevusi sev jautājumu,kas ir tas,kas neskatoties uz milzīgo nogurumu pēc fiziska darba laukos,liek dvēselei būt tik pacilātā stāvoklī,ka fiziskās enerģijas trūkumu kompensē emocionālais pacēlums toties,darba diena kabinetā ,vai pāris stundas cilvēku auditorijas priekšā ,izsūc kā garīgi,tā fiziski un mājās pārodies gandrīz vai izpumpēts...un es nu galīgi neesmu pilsētas cilvēks,jo dzīvot bez meža un ūdeņiem vienkārši nespēju
Audzēju mežā...!!!
Ir, ir vēl asfaltnieki šeitan...., darbs kaulus nelauž un brīvdienu lauku darbi ir tik relksējoši..., šķiet, ka viss- kokas nokritīs un kājas no pakaļas krīt laukā, bet nē- pirmdienā uz strīpas un darbs tik ražīgs. Galvenais, ka fiziskais darbs attīra garīgajam darbam- galva ta tīra.