Atslegas vārdi: mīlestība34034, Dzīve38617, attiecības38711
Atvainoties pavisam nav grūti, gan savā , gan viņu vietā. Tā tam jābūt, Tā ir viena no pieklājības un kultūras frāzēm.
Uzkāpi uz kājas: "" atvaino , ka uzkāpu.......""
Aizķēri nejauši roku:"" Atvaino, gribēju pieturēties...""
atvainoties nav grūti ... grūti ir viņus panākt...
Vieglāk ir nevienam neko nenodarīt,lai nebūtu jāatvainojas.
Tuvien un sev nozīmīgiem cilvēkiem...nav...
Nemaz, ja apzinos savu vainu.
Noteikti atvainosos.Laigan reizem tas nav tik viegli.
Piedod, ka traucēju, bet vai Tu būtu tik laipna un izlasītu manu atbildi?(Redz' nemaz nebija tik grūti! ) Vispār jau situācijas ir ārkārtīgi dažādas, un es neapgalvošu, ka pilnīgi visās man tie atvainošanās vārdi "birst" viegli. Reizēm jāpaiet kādam laikam, lai pašas aizvainojums "noguļās" un noplok, prāts "atdziest" un tad jau atvainoties otram ir pašas iekšēja nepieciešamība. Un tad tas ir - no sirds. Bez liekulības.
Nē , tikai dažreiz slinkums ..
Esmu to darījusi - arī tam , kurš mani apvainoja ..., sapratu kad - viņa motīvus ...
Ja neesmu vainīga,,kāpēc atvainoties?
nekadu probleemu ja kadreiz busu ko nodarijis tad atvainosos
Ja esmu vainīga, nav grūti. Piemēram, uzkāpju uz kājas kādam
tas ir visvieglākais!...grūtības-iekšējās līdz noved pie risinājuma!.../tas nav iekš Amigos/
Nē.
Ja sajūtos vainīga, atvainojos vienmēr!!
Grūtāk man ir dzīvot tālāk, to neizdarot.
Šķiet, ka nē.