Kāpēc bieži noklusējam to vai nepasakam to, ko domājam līdz galam, liekot otriem mocīties neziņā un neizpratnē?

5. apr 2016. 14:13

Atslegas vārdi: neizpratne0

Labākā atbilde

  1. 1
Inta J. 5. apr 2016. 17:43Viņas atbildes

...tā tam nevajadzētu būt,bet...diemžēl tā notiek ...varbūt vainojama kautrība vai trūkst  pārliecinātības par sevi...

Šis jautājums jau ir slēgts. Jūs nevarat uz viņu atbildēt.

Atbildes (4)

  1. 1
Dzēsts profils 5. apr 2016. 15:07 Viņa atbildes

Tā ir latviešu nacionālā iezīme - neteikt ko doma

  1. 0
Dzēsts profils 5. apr 2016. 15:38 Viņas atbildes

es nejaucos darbinieku attiecībās...tā ir sava Republika...lai izkarojas pilsoņu karā!...intrigas vērpt nav manā stilā!

  1. 0
Dzēsts profils 5. apr 2016. 16:04 Viņas atbildes

Tā jautrāk dzīvot! :-)

  1. 0
Ingrida X. 5. apr 2016. 22:36 Viņas atbildes

Bieži tas nenotiek apzināti. Ja cilvēkam šķiet, ka tas, ko vai kā pateicis/izdarījis arī tam otram ir pilnīgi skaidrs: kas un kāpēc??, tad pieņemam to kā lietu, kur nekādi paskaidrojumi vairs nav vajadzīgi.

Manī spilgti palicis kāda laba paziņas teiktais:
Lielākā cilvēku attiecību kļūda ir tā, ka tā vietā, lai vnk pārjautātu, vai teiktais tiešām bija jāsaprot tā, kā es to sapratu?; mēs to nedarām. Tā vietā pieņemam sevis saprasto kā negrozāmu patiesību.
It kā viss ļoti vnk, vai ne??, un tai pat laikā- cik daudz lieku, sāpīgu pārpratumu!! ..

Autorizācija

Ienākt