Atslegas vārdi: vajadzīga vientulība0
Katram nepieciešama sava deva vientulības, vai pareizāk sakot sava telpa, savs laiks, kur vari pabūt viens ar sevi. Jo pašpietiekamāks cilvēks, jo lielāka deva vajadzīga. Un ne tikai, ja skumji. Ja pietrūkst šis iespējas, tad ir tikpat smagi kā tiem, kam pietrūkst sabiedrības.
Es bez savas vienpatnības devas nevaru, tad pietrūkst gaisa
.....es visu laiku esmu norobezojies no arpasaules ....un teiksu teu atkati man pat ir labi ...es savu brivibu apzinati kontroleju kad velos kurp iet vai nee abet ja cilvekam nau dota sada ricibas briviba but pabut vienatne ar sevi tad jau tas ir loti graujosi prieks pasa cilveka ....reizem cilvekam ir pat jabut vienatne ar sevi lai domas spetu sakartot un saprastu kas tu esi isti un ko tu velies uz kurienu tu velies doties un kadus merkus dzive sasniekt ...un daudzko vel citu kas sai dzive mums visiem nolikts par pienakumu ....kas ir pienakums ...dzivot ta lai pasam par sevi nebutu kauns un ar pilnu sirdsapzinu varetu vecumdienas sacit es sos dzivi esmu dzivojis ar vislabako velmi un iespejam kas man tika dotas esmu izdarijis visu kas manos spekos .Es jau varetu ta ari turpinat bet seit ir zimju skaita ierobezojums .
nu ja cilvekos nejausi sanak PUK,tad gribas atri nolist prom kur nav cilveku
No dažiem uz visiem laikiem.
Tā ir ikdienas vientulības norma, kas nepieciešama jebkuram, jautājums cik ilgs laiks nepieciešams, man tā ir 1 stunda.
Katru dienu nolienu tur kur nav neviena cilvēka , pie cilvēkiem braucu , kad strādāt laiks .Un pēc tam atkal nolienu .
Gadās- pietiek ar dienu.
Gadās- nepietiek ar trim.
Tas nav pat norobežojums, tā ir..nepieciešamība, ļoti.
Aizvakar- palasījos te tās savstarp.intrigošanās blogos, cenšanos vienam otru pārspēt prasmē izteikties, iedzelt..
Domāju- nedēļu neienākšu.
Bet- kas tad man liek lasīt to visu??Neviens.
Ienācu, atbildu uz vēstulītēm, palasu, kur ir, ko lasīt, ja rodas vēlme uzrakstīt, uzrakstu.
Tā taču brīva izvēle!!Ko tu lasi un ko tu nelasi!!
Bet..pabūt vienai..tas nav tikai aiz grūtsirdības.
Arī tad, kad sajūties tīri neko, sagribās citreiz, ļoti.
jau 2 gadi , bet kāpēc gan neteikšu !
Vari vai nevari,gribi vai negribi nākas jau katru dienu uz kādu laiku atslēgties,noslēpties,lai vari savest domas secīgā kārtība.Tas jau pieder pie ikdienas.
Es domāju,ka tas ir tikai normāli,ka cilvēks grib pabūt viens ar sevi.....
Labāk mazāk paziņu,nebūs kas prasa,lai kaut ko dod!...
gadaas.......kaadeelj?kaadeelj?...lai nozustu. uz cik ilgu laiku?lai saprastu ka vienatne kaadam laikam pietiks.
šad tad nolienu gan. ir vajadzīgs laiks un telpa sava iekšējā ES sakārtošanai, pārdomām. pārsvarā pietiek ar dažām stundām. bet gadās tajā bedrē iekrist arī uz vairākām dienām...
Diezgan bieži.Par laimi man ir jūra blakus un tur var aiziet uz stundām 2-4 pastaigāties.Uzreiz vieglāka galva paliek