Vai, kaut reizem sajutat ko tadu, kas liek secinat, ka kops bernibas, esat ko pazaudejusi ko no sevis, kas pietrukst?
10. nov 2016. 01:38
Atslegas vārdi: sajūtas77, atmiņas51, laiks22, bērnība4, secinājumi3
Labākā atbilde
Jā, bija laiks, kad man tā škita, Raimond, gan!! Un man tā, ka esmu kkur maliņā palikusi savu patieso "es", bija bezgala bezgalīgi žēl!!..
Tgd, es pat nemācēšu pateikt- kāpēc tieši šobrīd- lēnītiņām kļūstu atkal tā Ingrida, kas esmu savā dziļākajā būtībā, atgūstot, kā saki, kādreiz ne jau nu pazaudēto, bet kkādā kambarītī paliktu- nost.
Vrb mainās mūsu izpausmes formas, bet- un esmu pārliecināta par 102!!, arī tad, kad sākam- apzināti vai neapzināti- spēlēt lomu kkādu, tas, kas mūsos no tiesas, jau turpat vien ir- iekšā, dziļi, vrb. Un- žēl visu to, kas savi, patieso sevi- jau aizmirsuši.
Atbildes (6)
Sevi pazaudējis esmu
Esmu tikai ieguvusi;-dzīves pieredzi. Ir abas rokas, kājas, galva un visi divdesmit pirksti
Aha,,pašu bērnibu
Jā -- sajutu, ka pazaudēju knupīti, - un tagad gribu to aizstāt ar cigareti
Piena dZobiņus - bērnībā pazaudēju ..., toties vietā , stiprus kaula - dabūju !
pilnīgi noteikti nē, Raimond! ..... ..... Tavs jautājums ir ārpus visiem mūsu pasaules gravitācijas likumiem .....