Nuu..ko tur cīnīties..viss ir pārejoši.

...domām kāju priekšā neaizliksi....atmiņas arī mēdz būt dažādas...vienas pieklust,citas progresē

nē,izslēdzu,dažreiz gadās līdz pakāpei,ka nekas nav bijis.

Nav šizofrēnijas pazīmju....

ja kāda doma uzmācas un dīc visapkārt...atgādinot sevi-tā nav atrisināta...un nelaiž vaļā...
gadās, iešaujas ideja...pa ceļam cita...un es nesaprotu, kāpēc atrodos pie skapīša ...tad eju atpakaļ...un atceros...ak jā...un tā daudzkas paliek nepadarīts..tāpēc, kolīdz kas ienāk prātā, tā pierakstu... ko izdaru, to izsvītroju...kaut tai brīdī man ir sajūta, ka tas nudien nav aktuāli...bet kādu dienu atkal-Zvanīs galvā...
tas nav nekas cits kā šautras...haosā...tik sīciņas kā adatiņas siena kaudzē-visā kopējā HAOSĀ.

Vairāk labu atmiņu...

Viss nāk un iet, bet atmiņas paliek, lai kādas tās, labas, drūmas,
bet viss ir tikai uz labāko, jo kaut kas taču notiek un par to tikai vajag priecāties