beerniibaa,Bet var uztvert arii kaa meditaaciju,buushanu ar sevi unskaistuma radiishanu?
Atslegas vārdi: patiikamie un nepatiikamie darbi2
Bērnībā ravēšana bija sodība - viennozīmīgi !
Pieaugot - vērtību prioritātes mainās ! Ravēšana no skatpunkta pašreizējā :
* aktīvā atpūta , apvienota ar sauļošanos /nepārcepināties !/
* lietderīgā transformēšana patīkamajā - ravēt ar mīlestību !
* augi ir dzīvi ! tie uztver mūsu domu vibrācijas , mūsu slēptās slimības sajūt un rudenī , savukārt - ar mīlestību ! mūsu bļodiņās - nāks ārstēt un spēcināt mūs !
Par jautājuma tēmu - iesmaidienC ...
Draudzeņu saruna:
- Oho, esi tā notievējusi !Jauna diēta ?
- Jā, burkāni, bietes un salāti.
- Un ko darīji - vāriji, sutināji vai cepi ?
- Rrrrrravēju...
Gribasspēka un izturības trenniņš...
.... šobrīd viss izvērties tā, ka man nav, ko ravēt /ja runājam tiešā šī vārda nozīmē/; kā ir, tā tam jābūt :)
Bērnībā?? Man patika/bija vieglāk tajās dobēs, spēlējot sevī kko... ļoti bieži iejutos Kristīnes /tajā, Blaumaņa varones/ lomā, un iztēlojos, ka ravēju bagātā Akmentiņa dārzu.. un viņš slepus noskatās, cik viegli to daru.. Jā, tas man palīdzēja tolaik, pat ļoti!!! .. Un arī tgd, kad jādara kāds darbs, kas man ne visai, man palīdz, ka piefantazēju šai situācijai kko... un tad man ir reizēm tik viegli, ka smaidu- ne no kā.. :)))) ..
...jā ...visa attieksme ir galviņā meklējama
Divi vienā : relaksācija un reāla palīdzība , kad apciemoju lauku radus .
Liela māksla kapli vicināt
Skaistuma radīšana ! Bez variantiem !
Bērnībā nebij ravēšana kā sodība, man patika sējumus atbrīvot no iekarotājiem Tagad arī to daru, tikai nu vairs bez atgādinājuma.