Vai nav tā, ka kādu daļu no tā visa ietekmē arī apkārtējie? Un galu galā cik liela ir šī daļa ko ietekmē citi? Viena simtdaļa, viena ceturtdaļa, varbūt pat puse? Vai vēl vairāk? Galu galā cik tad no tās savas dzīves ietekmējam mēs paši?
Vai esat kādreiz par to aizdomājušies???
Atslegas vārdi: dzīve38617
es jautatu ...cik dzivojam sev? Musu dzives ir pakartotas citiem ,vecakiem, viram berniem,darbam. Esam atkarigi viens no otra. Vecumdienaas busim atkal atkarigi no citiem ,kas mus uztures vai pieskatis. Sev atliek maza dalinja,loti maza un ne katram ta ir . Daudzi ,ta ari visu muzu nodzivo, davinot savu dzivi citiem,bez nosacijumiem ....Varbut ta ir milestiba,varbut bailes vai vaajums.....
Taisniba Tev ir 10-12 stundas darba,tad veikalu kemeshana,un vesels lerums sikumu...un ta nu sanak ka savu dzivi Tu tagad noguli un atsaksi dzivot ja pensìju sagaidisi-bet vai ta ir pareiza domashana,to gan nezinu...
simbioze ir vienmēr, nekas nav pats par sevi, visu nosaka mijiedarbība.
Sarmite,piekritu tev pilnigi.Neko no tevis teikta nesvitrotu.Mes sev atstajam tik maz...