Bļāviens.... Mēs ēdam, lai dzīvotu, nevis dzīvojam, lai ēstu.

    sapņoju par Franciju un tās ēšanas kultūru! Gribas jau ļoti uzsāk un pārņemt šos ieradumus,nesteidzoties baudīt ēdienu un ieverot visā merenību un sāta sajūtu...Francijā neredzēsi nevienu resnu fraucūzieti.

Man mēneša beigās maks kļūst plātāks,sanāk neplānota diēta.

Protams ēst ir interesantāk jo ir iespēja pagatavot, bet novājēt ir garlaīcīgs, mokpilns darbs ar sevi uzstādot liegumus un noteikumus sev lai sasniegtu vēlamo svaru sev

Dūšīgām sievietēm ziemā vairāk siltuma un vasarā ēna lielāka..

Taka esmu jau ta no dzimshanas diezgan vajsh (tas ir iedzimts)...tad sanak,ka man ja !       

nu diez vai bet ēst jau ir labāk nekā neēst vai ne? un ja ir garšigas lietas no tām ir ļoti grūti ateikties!

nāve no smiekliem varētu būt aizraujoša.

Var jau apvienot šitās 2 štelles.

Jā,ja ēšanu nepārvērš par dzīves jēgu.

Protams, savaadaak nebuutu resnu cilveeku/

laba doma par to keksu,būs man šodien jāuzcep.

Neesmu ēššanas fans , tāpēc notievēšana man neliekas interesanta .