Raudāt protam kopš dzimšanas, bet smaidīt iemāca dzīve un mums blakus esošie cilvēki?

Atslegas vārdi: Mīlestība³⁴⁰³⁴, Dzīve³⁸⁶¹⁷, Attiecības³⁸⁷¹¹

Labākā atbilde

savsem k. 31. mar 2011. 22:55Viņa atbildes

Raudāšana laikam jau svarīgāka - ja jau pasaulē mēs ierodamies skaļi vaimanājot ..

Šis jautājums jau ir slēgts. Jūs nevarat uz viņu atbildēt.

Atbildes (6)

Dzēsts profils 31. mar 2011. 12:57 Viņas atbildes

Nepiekrītu gan... Arī smaidīt protam kopš dzimšanas, tikai bieži vien dažādu problēmu nomākti mēs aizmirstam kā tas jādara.

Vasilijs P. 31. mar 2011. 13:03 Viņa atbildes

Nu vairs neiestastisi,kad ved ar senem indet Kapitalistus-viss strauji mainas-pat piegadataji paliek vairak...

Dzēsts profils 31. mar 2011. 13:11 Viņa atbildes

Smaidīt arī varam, bet ļoti maz iemeslu to darīt, kad no pilna pansiona tiekam realitātē.

Vilnis F. 31. mar 2011. 15:09 Viņa atbildes

Tūlīt uzdošu papildus jautājumu, kurš izriet no tava jautājuma. Ja tu to man atļausi.
Es savu dēlu nofotogrāfēju nedēļas vecumā ar platu, platu smaidu. Vot, tā!

Dzēsts profils 31. mar 2011. 15:56 Viņas atbildes

kopš dzimšanas arī smaidīt protam... tik apburoši dabisku un patiesu smaidu.. bet vēlāk... vēlāk tās patiesās izjūtas apslēpjam.. uzliekam masku.. un bieži jau arī paši īsti nesaprotam vai gribas smaidīt vai raudāt..

Dzēsts profils 31. mar 2011. 17:23 Viņas atbildes

Patīkami ,kad tie cilvēki smaida un dzīve ir jauka,un ja nu viņi visu laiku ir drūmi un dzīve diez cik spīdoša ari neesot,kurš tad iemācīs smaidīt.