Kāpēc cilvēku , kas nāk pretī ar atvērtu sirdi mēs neredzam, bet to kas paiet garām mēs ieraugām......???
Atslegas vārdi: attiecības38711
Visam jābūt ar mēru un cilvēki jau ir tā atsvešinājušies viens no otra ,ka netic nekam un nevienam.
Es esmu jau mūžu nodzīvojis,bet nevienu ar atvērtu sirdi neesmu redzējis,Tu domā vienu,bet raksti pavisam ko citu!...
Tātad muns tas nav lemts,biezī vien mēs esam akli,redzam tik to,ko vēlamies ieraudzi't,kad attopamies,tad ir par vēlu.
bet ir mes tik loti esam aiznemti ar sevi un kad tev cilveks ko jauku piedava nespej to novertet
Jà,tas gan ir interesanti..
Tāpēc, ka visi mēs gribam to, kas mums nav vai nebūs.... to, kas nāk pats, nevienam nevajag... tas ir pašsaprotams.. a bet īsāk egoisms un pašlepnums...
Mes nesam spejigi,atskirt istas jutas.
Dīvaina situācija !
es savu azotē noslēpu un vēl plaukstiņu uzliku- nerādīšu visiem,kad iesi garām ,tikai mazu šķirbiņu pavēršu...., lai varbūt ieraugi !