Pie visa pierod..

Skatoties ar ko saslimis.Bet uz dzivi skats no ta nemainas tapat ka pati dzive no ta nemainas

laikam jau būtiski-ar ko esi saslimis-ja apaukstējies-varbūt pat priecājies par dažām brīvām dienām,jo slimība nopietnāka-arī domas paliek nopietnākas,laikam jau visgrūtāk pie slimībām-kas prasa ilgstošu līdzestību ar slimību-diabēts,paaugstināts asinsspiediens,infarkti,insulti,pavisam īpaši aspekti-C hepatīs,HIV infekcija.Lai mums visiem laba veselība

Tad jau iznāk, drusku no malas uz visu noraudzīties.

Nezin, vai uz pašu dzīvi skatās no cita aspekta- varbūt pārvērtē kaut ko savā dzīvē.  Slimošanas periods, tai skaitā kustību traucējumi (ģipsis kājai) vairāk tas saistās ar dzīves ritma, ieradumu, iemaņu maiņu, paiet laiks, līdz pielāgojas. Galvenais ir nenokārt degunu!

Tikai tad,kad jūties kā invalīds,domā ,ka citam noteikti ir vēl sliktāk nekā Tev.

Ja kas nopietnāks(muguras problēmas,piemēram),tad gadās pārdomāt par laiku,kad gāzu kalnus,un,kad atkal esmu uz kājām,tad priecājos par iespēju darboties

  Laikam tomēr ir jāzin, ar ko saslimis... Ļoti skaudrs sižets- laikam sestdienas rītā Saulkrastos...nepamodās manas jaunākās meitiņas labs draugs, daktera dēls...
  Domājām- jaunieši ir pārliettojušies...enerģijas dzērienus. Nekā nebij- slimība pieveica 25 gadīgu puisi...
  Man birst asaras- par ko, bet dzīve ir...tāda, neparedzama.

Skatoties- cik lielas izmaiņas pierastajā dzīvē tā saslimšana nes.Šņaukājoties un klepojot  neko daudz vairāk par- "kaut atrāk tas paietu un varētu atkal iet , skriet, darīt-visu kā parasti"  nedomāsi. Ja būsi piekalts pie gultas uz ilgu laiku, vai - uz nezinamu laiku, ar  neskaidrām perspektīvām vispār-- domāsi savādāk.

kad cilveks saslimst ir asalutit ssavadi juties un uztver savadak

Slimoju reti, bet slimošanas laiks ir ļoti smags un piesātināts : ar pašanalīzi, nožēlu, fizisku un garīgu atlabšanu.  

Tieši tā,  

slimoju reti, bet nopietni .. divas reizes jau rakstiiju pat testamentu , kad k'lūst vieglāk ir vismaz par ko pasmiet ...

Ja,un ne.

Jā , tad ir laiks kļūt apcerīgai .

Protams,kad ir saslimis,var arī nomirt...

Ja nedziedināmi,tad droši vien pārvertē dzīves vērtības un sevi lamā par to,ko uzskati esi darījis nepareizi.Kāja ģipsī tas ir štrunts.Pēc mēneša staigāsiet, ka nekas nav bijis.

Jā, reizēm tad sevis paliek žēl.

Slimošana jau pati par sevi nav patīkama un domas arī tad ir savādākas.

Atkarībā no slimības, kura piemetusies.