Saku tā:Ēs esmu viskaistākā un vislābākā,mani mīl un pieņem visi tādu,kāda es esmu."Un tālāk eju uz dušu.

kur nu, es neaizraujos ar sevis apjūsmošanu, tāpat zinu, ka esmu vissmukākā:)

Nu nesaku gan ,bet domāju cik ilgi domāsi par citiem a par sevi kad..???

nu ja, kas tad cits man to teiks   un es jau nav ceineris, kas visiem patīk

Ne,es nekad isti nesu apmierinata ar savu izskatu.Bet paniku necelsu.

Neesmu no narcišu dzimtas, nemēģinu sev ieborēt to ko sen zinu, esmu tāda kāda esmu

No spoguļa raugās kaut kas cits,un nesaku neko  

Vienmēr spoguli izmantoju pēc nozīmes -krunkas neskaitu.

pikrītu Tamārai

Nevisai,un ja sevi vēl var šad tad apmānīt , tad spogulis noliek visu pa vietām .Kā es pret viņu , tā viņš pret mani . kautkā jādraudzējas ir .

nezinu..

Parasti saku: "Kur Dievs radījis tādu skaistumu!"
Bet jau trešo dienu atnākusi gripa un no spoguļa lūr uz mani ar actiņām šaurām kā peļu dirsiņas!   Vai jau ceturto...

Ja es jūtu, ka neizskatos labi, spogulim eju ar līkumu - kā kādam svešiniekam !

Es saku: visi cilvēki kā cilvēki, es viena tāda skaista!  

Nē,bet vajadzētu gan...

Pareizāk sakot - nē, jo zinu, ka man tuvākie cilvēki zin, ka esmu smuka gan ārēji, gan iekšēji!

no riita ne vienmēr - dažreiz tur tai dāmai kas skatās man pretii piedāvāju savest sevi cilvēciigā izskatā - saķemmēties, uzkrāsoties un galvenais lieku pasmaidiit, jo man nepatiik drūmi cilvēki ....

Es sev patīku kad neskatos spogulī ...

Parsvara es sev patiku, bet ir gadijumi, kad labak neskatities.....

Nu būtībā jā,ja sev patīku,tad arī citiem patīku...