Atslegas vārdi: Dzīve38617, attiecības38711, attieksme3443, pienakums.0
pienākumus ir labi ne tikai zināt, bet arii pildiit !!!! man spalvas pa gaisu iet kad es no labas gribas kaut ko paliidzu un ar laiku tas it kā k'lūst par manu pienākumu - kāpēc ... es tikai paliidzu nevis uzņemos pildiit ...
Nu reizēm ir arī tā,ka spalvas gaisā,par daudz jau pavēl...pati zinu ko daru...
...procesā pie konveijera... ja to esmu apņēmusies...
Bet dzīvē, sadzīvē....-manas izvēles...
Savus pienākumus cilvēks izvēlās pats - gan parakstot darba līgumu, kur viss ir skaidri atrunāts, gan privātajā dzīvē. Lai gan dzīvē tā notiek - ko vienreiz izdari no laba prāta, tas nākotnē var kļūt par Tavu pienākumu. Tad gan - "spalvas gaisā"!!!
Tas ir atkarīgs no tā,ko man piedēvē par manu pienākumu.
Es tik drastiski nerīkojos un nejūtos, bet uz to pusi mazliet velk !
Man spalva gaisā no pavēles formas: atnes, piešuj, iztīri! utt.
... man tad viss nokarājas ...
Tev nepatīk, ja kāds paspēj pirmais tev norādīt! Nu kam negadās!
Oi, tieši tā! Tad gribās pretī kaut ko riebīgu pateikt.
Piekritu Inetai.Atgadinot par pienakumu ir japrot pareiz to pasniegt,bet ne vis pavelet vai izradit savu parakumu par to cilveku ,kuram aizradi
Savus pienakumus es labi zinu.Un man nav gadijies,ka kads man to butu noradijis.
Man ir spalva gaisā tad,ja tas patiesībā ir aizrādītāja pienākums
Es domāju, ja cilvēks nav saistīts ar kādu darbu, kuru pildīt ir viņa pienākums, tad sadzīvē, tikai pats sevi var komandēt
Ja šī frāze saistās ar darba pienākumiem- tad ātri apsmadzeņošu- kas tad man tur darba līgumā bija uzskaitīts.. vai tiešām tā nu būs , ka arī šitas..ir mans pienākums.. Nu - ja ir - tad ir , bet ja nav- tad spalvas pa gaisu.. Privāti- abet lai tik pamēģinā man kāds kaut ko tādu pateikt.. Tur ne tikai spalvas pa gaisu aizies..
neviens man nepavēlēs !savus pienākumus es zinu pati!
Man tà gluzi nesaka,bet dazreiz grib viltiigi izmantot,pat atgàdinot "labo"!
Ja esi spalvains- tad viss OK! Man tas teiciens - kā pīlei ūdens.
Ir jau visādi tie pienākumi un visādi stereotipi par tiem.
Pienākums pret ģimeni, pret valsti , pret draugiem, pienākumi darbā, galu galā pienākums pašam pret sevi. Tikai ,kā nu mēs katrs to jūtam vai izjūtam , kā mēs to apzināmies. Protams, ja " spalvas gaisā", varbūt tas ir kas ar varu uzspiests, un nebūt nav patīkami, ja rada emocionālu diskomfortu .
Un kādam ir pienākums aizrādīt un dara to veiksmīgi un regulāri ...
Jā, jā un vēl spīts tad *ieslēdzas*, man vismaz.