dzīve nemīl....
1. nov 2009. 01:48
Dzīve nemīl, ja par daudz tiek skumta. Arī tad, ja rētas slikti dzīst, arī tad, ja mēs zem viena jumta būsim tikai tad, kad ārā līst.../O.Vācietis/
Atslegas vārdi: doma23287
Komentāri (7)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
inny .. 24. nov 2009. 10:32dzīve jau pati mums liek skumt un priecāties.. tikai mums pašiem jābūt stiprākiem, lai pārvarētu savas bailes un nevarību..
Dzēsts profils
3. nov 2009. 12:08LABI PATEIKTS
Dace G. 1. nov 2009. 11:52Vai esi man draugs.
pat nezinu to.
Bet gribas, lai stipri ozoli aug
tieši Tavu domu pagalmos.
Un gribas magoņu ugunis degt,
katru rītu gar Tavu ceļu.
lai migla projām bēg
silta saule pretī ceļas.
Un gribas savas domas dot un dot
Tev pilnas un smagas kā vārpas.
Lai nekad nav tukšums jāsastop
vientulības pelēkajos vārtos.
/D.Avotiņa/
Acīgā j. 1. nov 2009. 09:22jā...ļaut būt sev pašam....un ļaut darīt to citiem...bet bez nopietnības nebūs jautrības un otrādi....galvenais jau ir to dzīvot....
Yogananda O. 1. nov 2009. 09:18Dzīvei nav jābūt nopietnai. Tai jābūt rotaļai, jautrībai. Un katram indivīdam ir jādod pilnīga brīvība būt sev pašam!!Esi tu pats un ļauj citiem būt pašiem, un šī dzīve, šī planēta šeit un tagad var kļūt par lotosa paradīzi!Tāda ir mana vīzija...:))
Om shanti
Acīgā j. 1. nov 2009. 09:14..nevar gan paļauties uz...gan, gan jau kādreiz gan...
olegs v. 1. nov 2009. 08:23Dzīve kā sieviete ,gan jau iemīlē. nu sliktākā variantā pasūtīs