piedošana....
12. nov 2009. 16:40
Vai jūs ilgi turat uz citiem ļaunu prātu? Tā notiek, ja, nevēloties patiesi piedot citiem, jūs sevī krājat aizvainojumu. Mēs nevaram “aprakt kara cirvi” tā, ka kāts rēgojas ārā no zemes. Vai esat kādreiz teicis: “Es piedotu, bet nespēju to aizmirst”? Šāda virspusīga piedošana ļauj mums vēl ilgi vāļāties sevis žēlošanas peļķē. Lai ātrāk aizmirstu pāridarījumu, vienkārši jābeidz to apcerēt.
Glenn Van Ekeren
Atslegas vārdi: doma23289
Komentāri (7)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
vera r. 20. nov 2009. 19:45piedošana nāk tikai caur dvēseli(sirdi),bet ja tā nav viss sākas no jauna ...
Dārzniece K. 13. nov 2009. 10:48Ja darīšana ar dumju cilvēku, tad labāk ievērot Zelta likumu "Uz muļķiem nedusmojas", bet uz gudru cilvēku tomēr dusmas jāatlaiž....Aizmirst varbūt nevajag, lai kalpo mācībai.....
Frēzija v. 13. nov 2009. 00:10Neturu, necenšos domāt par cilvēka aizvainojumiem, viss tiek piedots, jo liekas, ka ar to cilvēku nav kaut kas kārtībā, labprāt palīdzētu, izrunātos, bet ja nevēlas, tad lai pūš pats pie sevis.
olegs v. 12. nov 2009. 19:55Var vai nu piedot,vai nē. Visi citi varianti ir atrunas.Tieši tā.Piedodu bet atceros.Ko atceries,. Tātad nepiedevi.Liela daiļrunība lai attaisnotu to, ka īstenībā nekas nav piedots.Vai piedots tikai vārdos.
Dzēsts profils
12. nov 2009. 18:36es arī nemāku ilgi dusmoties un neļauju arī uz mani ilgi dusmoties. tik ilgi urdos riņķī kamer izdiņģēju piedošanu un smaidu.
Churchiks K. 12. nov 2009. 17:40nee ......ilgaakai cik dumojos nez,.......mosh 1 minuute
Dzēsts profils
12. nov 2009. 16:46Nē, neprotu ilgi turēt ļaunu prātu - pirmajā mirklī viss iet pa gaisu, bet, kad apdomājas - jo ātrāk izdodas piedot, jo pašai sirds vieglāka, lai dzīvotu tālāk...:)