Huana Himēnesa dzejolis

Nakts ir pilna šausmu,
Ceļš tavs nezināms.
Sagaidīsi ausmu
Tu jau auksts un rāms.

Nāvi bieži peļot,
Vārds mans skarbi skan,
Bet ar tevi ceļot
Izredzes nav man.

Pieņemt krustu tavu,
Bet ko tas mums dos?
Katrs uz zvaigzni savu
Taču aizlidos.

Atslegas vārdi: dzeja¹⁸³⁵⁸, daiļrade¹

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (2)

Šķirot:
Jaunie komentāri sākumā
Jaunie komentāri uz beigām

Dzēsts profils 27. jan 2010. 15:16

Laikam auksti, auksti, tāpēc tik skumji, tik bēdīgi.

Dzēsts profils 27. jan 2010. 14:50

jauks sirdi graijoss gzejolis

Huana Himēnesa dzejolis

Viņa bloga vērtējumi

Komentāri (2)

Pēdējie autora ieraksti

Motīvs 4

Skumīgs stāsts 5 7

Epigramma nerātnelim 6 1

Loģika 1 1

Veltījums tiem, kas raksta ne tā, kā dzīvo, bet dzīvo tā, kā raksta 4 3

Autorizācija