Neesmu šeit, lai sevi slavētu, bet gan, lai noliktu tevi šeit kā salātu
Gribēdams tev to pateikt acīs, es atcerējos kāds cilvēks tu esi
Proti, nelabojams melanholiķis, kurš visu laiku raud kā tikko norijis granātu
Es spēju tevī iemiesoties un zinu ko tu tagad par šito visu domā
Tu vēlies, lai es visu, kas man uz mēles kā noslēpumu glabātu
Bet zini to, ka man uz to ir dziļi pohuj, un es gribu lai visi zin kāds tu esi čali
Manās acīs mīt velns, kurš gaida momentu, lai tavu dvēseli sagrābtu
Viņš to saraus gabalos un izmetīs saviem elles suņiem kā barību
Un es ar baudu vērošu tavu bezcerīgo rīcību un pat katru sīkāko darbību
Tu lasot šo esi līdz bezjēgai samīzies un nevari pat izdomāt skaitļu 2 un 4 starpību
Tavi sapistie nervi nu jau ir meklējami tavas mājas pagrabstāva stūrī
Bet pats tu aiz uztraukuma tagad ārā atrasto benāru kurī
Esi labāk pateicīgs, ka šis viss ir rakstīts uz baltas lapas
Nevis iespļauts tieši tev acīs kad zināmas nav notikuma sekas