Palaist vaļā sirdij dārgu cilvēku
savu prieku un acu raugu
ir tāpat kā aizrīties ar svaigu gaisu
B*e!
Neizsakāmi sliktas sajūtas pārņem
kad redzu viņu strauji aizejam
pie kāda cita, man sirds straujāk sita
b*e
un pie reizes vēl asinsspiediens strauji krita!
Es labāk klusēju un nesaku it ne vārda, jo
nevēlos pazudināt šo plašo smaidu no viņas sejas
kā tāda sērga,
atliek tikai noskatīties un nodomāt
kā gar acīm noskrien visa manas dzīves jēga
un ka viss nemaz nav tik skaisti kā pirms kāda laika,
taču nevaru nepriecāties par viņu,
jo man galvenais ir tas, lai viņa smaida
neskatoties uz to, ka man ir grūti
un to, ka katru dienu man gadās visādi sūdi.
Visi saka, ka cerība mirst pēdējā,
bet spriežot pēc visa šī cerība ir tikai
muļķa mierinājums B*E!