Koku zari rudens vējā liecas,
Suns starp kājām asti žēli žmiedz.
Paskaļš bariņš meiču laikam piecas
Dara to, ko morālisti liedz.

Lūpas viņām asiņaini sārtas,
Džinsu griezums pārspīlēti šaurs.
Laime, ka zem zemes biezas kārtas
Atdusas sen Venēcijas maurs.

Cigarešu dūmi gaisā virmo,
Oglītes kā dārgakmeņi kvēl.
.Dienas atspulgs logu rūtīs sirmo,
„Veiksmi jums!” viens otram ļaudis vēl.

Un es arī meičām labu vēlu,
Kaut pie viņām veiksmes ceļš ir ilgs.
Logu stiklos dienas sirmo tēlu
Nomainīja kaut kas mitri zilgs.

Jautri dzīvot – Dieva dotais talants,
Apzinos es, domās būdams tur,
Kur līdz nāvei piekusis ir Atlants,
Kas uz pleciem debesjumu tur.