004
24. sep 2012. 23:28
Aukstums, skūpsti, glāsti un tirpas -
šīs ainas izspēlēju prātā vairākas simts.
Smaids, kas sintezē īstu laimi.
Rītā tēlosim svešiniekus naivi.
***
Es pasmīnu, kamēr ir iekšējs izvirdums.
Es sacītu, ka ir dumji virināt durvis,
ja Tu nezini kurā pusē gribi būt,
un meklēt gaismu, ja acis ciet - tāpēc ir tumšs.
Atslegas vārdi: dzeja18356
Komentāri (8)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
25. sep 2012. 11:35Iedegt gaismu nekad nav par velu,galvenais to veleties.
valija o. 25. sep 2012. 09:17Dzejolis labs bet turiet rezerves spuldzites pie rokas,kad nodziest iegriezat jaunu ,bus gaiss
Sandris X. 25. sep 2012. 08:29Dzejolis labs Komenti - superīgi !
Grāfs G. 25. sep 2012. 00:00Savu!
Nav N. 24. sep 2012. 23:59Manu?
Grāfs G. 24. sep 2012. 23:58Paarsteidzoshi , ka Guna anuG shoreiz nenokljuudijaas ar dzimti
Nav N. 24. sep 2012. 23:52Viņas tikai rod gaismu. Pēc aristokrātiskās spozmes, kas mūs uz brīdi ir padarījusi mazliet laimīgākus, tā izgaist un atgriežamies kādreizējā pelēkumā. Mums šķiet, ka Viņas to izslēdz, bet mēs to pazaudējam.
Ivo E. 24. sep 2012. 23:44Nav nozīmes meklēt gaismu , kad to kāda izslēdz.