Ar vienu reizi nepietika

18. nov 2012. 22:44

Viņa sēdēja, atspiedusi galvu pret dīvāna atzveltni un lūkojās griestos. Tie likās tik plaši...
Viņa tos salīdzināja ar balto marmoru, kaut gan tie tādi patiesībā nebija, bet nevienam tas arī nebija jāzin.
Viņas, šī rīta, sapītā bize jau mazliet izjukusi. Viņu pārņēma tik naivas sajūtas, kad Viņa to izjauca un sāka pīt no jauna, iepinot smalkās zīda lentītes, koka pērles, istabas gaismēnas un mūziku.
Viņa atkal sajutās dzīva. Viņa spēlēja rotaļas ar gaismēnām. Viņa atsāka dziedāt un dejot. Viņa sajutās tik viegli kā smalkās bantītes un koka pērles...
Ar vienu reizi Viņai nepietika klausīties šo interpretāciju. Tā Viņu atdzīvināja. Ta atdzīvināja visu ap Viņu. Tā bija saruna ar Viņu un mūziku.
http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=fz4MzJTeL0c

Atslegas vārdi: doma23287, muzika30354, filozofija277, cilveks416

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (27)

Dzēsts profils 18. nov 2012. 23:01

vai prāts....meitene sāks  aktīvi dejot un nogāzīsies no uzslietajām stallažām

Afra B. 18. nov 2012. 23:01

Viņai griesti netraucēs  

Dzēsts profils 18. nov 2012. 22:59

Tāpēc jau saku ... jāpiesien  
Labi, gultu jāierīko otrā stāvā, tuvāk griestiem.

Afra B. 18. nov 2012. 22:54

Jap japjap, nedomāju gan..   es zinu, ko Viņa vēlētos
saglabāt šīs sajūtas cik ilgi vien Viņa to spētu  

Dzēsts profils 18. nov 2012. 22:53

jau pielipa...

Dzēsts profils 18. nov 2012. 22:52

... vajadzētu Viņu tur piesiet  

Dzēsts profils 18. nov 2012. 22:47

izjūtas zināmas...kad saplūsti ... izdzīvo konkrēto melodiju un pavadi ar to visu dienu...:)

Autorizācija

Ienākt