„ Un tagad es atcerējos…”, Sofija teica, „ Ko tu darīsi ar tām biļetēm?” „ Es uzaicināšu Eitanu. Ceru, ka viņš piekritīs.”, Es teicu un mēs devāmies uz klasi. Atlikušā dienas daļa pagāja kā parasti. Bioloģija, ķīmija, vēsture, pusdienas, sports un mūzika. Mūsu mūzikas skolotāja Amanda Hendersone ir mana mīļākā skolotāja, jo viņa ir jautra, gudra, skaista un viņai ir tāds pats vārds kā man. Viņa ir manas mammas labākā draudzene un Sofijas mamma. „ Labi, klase, uz rītdienu iemācieties vienu dziesmu no galvas”, viņa teica kad noskanēja zvans, „ Uzredzēšanos!” „ Uzredzēšanos, skolotāj!”, mēs visi teicām. Es ar Eitanu izgāju no skolas un tā mūsu pastaiga sākās. „ Es skolā dzirdēju kaut ko interesantu.”, viņš sāka sarunu. „ Ko?”, es painteresējos. „ ak es pavisam aizmirsu, ka man taču bija jāiet uz randiņu ar Eimiju.”, viņš to pateica un mēs abi sākām smieties. „ Viņa tiešām noticēja, ka ir izpārdošana?”, es jautāju smejoties. „ Un kā vel. Tev vajadzēja redzēt viņas seju, kad viņa paskrēja man garām.”, viņš teica. Iestājās neliels klusuma brīdis. „ Starp citu…”, es novilku, „ Tu taču gāji ar viņu reizē.” „ Jā.”, viņš apstiprināja, „ Bet es speciāli no viņas atpaliku, lai varētu dzirdēt ko viņa par mani runā.” „ Kāpēc?”, es nesapratu, „ Man likās, ka tev nav svarīgi ko citi par tevi domā?” „ Tāpēc, ka es neesmu tāds kā visi domā un man ir svarīgs citu viedoklis, un ja pavisam godīgi, tad tu esi pirmā kas mani mēģināja aizstāvēt. Tāpēc arī es tevi uzaicināju pastaigāties, parunāt. Tu neesi tāda kā citi. Tu esi īpaša.”, viņš teica. Viņam taisnība. Es nemaz nezināju, ka viņš tāds ir. „ Starp citu…”, es atkal novilku, „ kāpēc tava mamma bija tik dusmīga? Kad es ienācu klasē viņa vel bija mierīga.” „ Tas bija tāpēc, ka es skatījos to filmu UN aizgulējos.”, viņš teica, „ un pie tam……” „ Kas?”, es jautāju, bet viņš mani norāva aiz krūmiem. „ Tupies!”, viņš teica, „ un runā klusi.” „ Kāpēc?”, es biju nobijusies. „ Tie ir puiši ar kuriem mans tētis „strādā” ”, viņš teica, „ un viņi teica, ka nokārtos rēķinus. Tāpēc man jāuzmanās. Mēs nogaidījām kamēr viņi pagāja garām un tad izlīdām. Pēc tam, kad mēs pārrunājām visu saistīto ar skolu sasniedzām manu māju. Mēs mazu brīdi pastāvējām uz lieveņa. Bija redzams, ka viņš negrib atvadīties, tātad tagad ir mana iespēja. „ Eitan?”, es jautāju. „ Ko?”, viņš jautāja. „ Vai tu gribētu rīt aiziet uz kino?”, es piedāvāju, „ Rādīs to jauno filmu un man ir divas biļetes.” „ Kāpēc gan ne?”, viņš piekrita, „ galu galā man tik un tā nebūs ko darīt, jo mamma un tētis brauc uz kaut kādu tur sanāksmi.” „ Labi, tad tiekamies rīt.”, es teicu. „ Atā.”, viņš atsveicinājās. „ Atā.”, es teicu un iegāju iekšā mājā. Es pat nebiju aizvērusi durvis, kad sāka zvanīt telefons. „ Nu kā bija?”, izskanēja jautājums. Nu protams, ka Sofijai vajadzēja visu uzreiz dzirdēt, bet es viņu nevainoju. Es arī būtu to pašu jautājusi. „ Būs ilgi jāstāsta. Vai tu negribi pie manis atnākt?”, es jautāju. „ Jau skrienu!”, viņa pateica un nolika klausuli. Kamēr Sofija nebija atnākusi es sakārtoju visu priekš skolas. Es jau gāju uz koridora pusi, kad pēkšņi iekšā ieskrēja Sofija. Viņa bija aizelsusies.  „ Nu stāsti!”, viņa izdvesa. „ Vispirms novelc jaku un apsēdies.”, es ieteicu. „ Labi, bet pēc tam izstāsti.”, viņa teica. Mēs iegājām viesistabā un apsēdāmies uz dīvāna. „ Atceries, tu kādreiz teici, ka Eitans ir iedomīgs, cietsirdīgs un stulbs?”, es jautāju. „ Jā!”, viņa teica, „ es kļūdījos?”  „ Un kā vēl! Pēc vizuālās mākslas viņš gāja kopā ar Eimiju, bet speciāli atpalika, lai noskaidrotu ko viņa par viņu runā. Tas nozīmē, ka viņš nav iedomīgs!”, es teicu. „ Nu tas ir tas, bet cietsirdība un stulbums?”, viņa jautāja. „ Kad mēs pastaigājāmies viņš pateica, ka viņš nav tāds kā visi domā un viņam ir svarīgs citu viedoklis, un viņš pateica, ka es esmu īpaša. Un viņš man pastāstīja daudzus interesantus faktus par mūziku un tā tālāk.”, es teicu, „ Viņš gribēja arī teikt kaut ko citu, bet tad viņš ieraudzīja kaut kādus man svešus vīriešus un norāva mani aiz krūmiem.” „ Kādus vīriešus?”, Sofija jautāja. „ viņš teica, ka tie puiši „strādā” ar viņa tēti, un ja Eitanu ieraudzīšot, tad nokārtošot rēķinus.”, es teicu. „ Amanda, uzmanies no viņiem.”, Sofija brīdināja, „ ja viņi tevi pamanīs kopā ar Eitanu, tad jums abiem būs nepatikšanas.”