Mēs nogājām lejā uz virtuvi, paēdām un tad mēs turpinājām runāt. Pēc sarunas ar mammu man palika daudz labāk un es aizgāju gulēt. Nākamajā rītā es neaizgulējos un aizbraucu uz skolu pati. Kad ierados skolā pirmais ko pamanīju bija tas, ka Sofijas nav skolā. Noteikti pārāk apvainojusies. Es gāju uz vizuālās mākslas kabinetu. Ieejot klasē pamanīju, ka misis Pārkere ir priecīga. Tas bija mazliet dīvaini, bet kas man par daļu. Man galvenais, ka viņa nav sliktā omā. Es sēdēju savā vietā un gaidīju zvanu, kad man klāt pienāca Eimija. „ Amanda Teilore!”, viņa iekliedzās pa visu klasi, „ Kā tu man uzdrošinies melot? Nebija vakar nekādas kurpju izpārdošanas!” „ Un viņa ir tā kas melo?”, iejaucās Eitans. „ Eitan? Par ko tu runā?”, viņa jautāja. „ Par to, ka tu viņai vakar teici, ka iesi ar mani pastaigāties.”, viņš teica. „ Bet kā tu to zini? Tu pat nebiji mums blakus.”, Eimija bija pārsteigta. „ Kas tev par daļu kur es biju un ko es darīju? Galvenais ir tas, ka viņa tev sameloja, lai tevi pārmācītu.”, viņš teica. „ Tas vel nav beidzies Teilore.”, viņa pateica un aizgāja uz savu vietu. „ Paldies, ka aizstāvēji.”, es pateicos. „ Nav par ko. Tu jau mani arī aizstāvēji. Starp citu… es dzirdēju, ka jūs ar Sofiju sastrīdējāties.”, viņš teica. „ Kas tev to pateica?”, es jautāju. „ Čeds. Viņš gāja pie Sofijas pateikt kas notika starp viņu un Samantu, kad tu izskrēji no viņas mājas dusmīga.”, Eitans teica, „ zini es jums ieteiktu salabt, jo tādi mazi strīdi bieži gadās.” „Labi. Tomēr es gribētu uzzināt kas tad īsti bija starp Čedu un Samantu?”, es jautāju. „ Viņi gatavojās teātrim priekš balles.”, viņš teica. „ Skaidrs, bet kāpēc Samanta iesvieda viņam sejā tako?”, es nesapratu. „ Tāpēc, ka viņa domāja, ka viņš Sofijai ir izstāstījis.”, Eitans teica, „ tas bija pārsteigums viņai.” „ Labi. Pagaidi…. kāda balle?”, es jautāju. „ Mana mamma pateiks, kad sāksies stunda.”, viņš atbildēja, „ Klausies… vai negribi sēdēt man blakus? Tā būs ērtāk sarunāties.” „ Labi.”, es piekritu. Noskanēja zvans un visi skolēni apsēdās savās vietās. „ Labrīt, skolēni!”, teica misis Pārkere. „ Labrīt.”, mēs visi atbildējām. „ Man jums ir labas ziņas.”, viņa iesāka, „ Kā jau jūs zināt, nākošā nedēļa ir pēdējā nedēļa skolā , tāpēc arī nākam piektdien būs izlaidums.” Pēc šīs ziņas visi sāka runāt. Protams. „ Tas nenozīmē, ka var sākt runāt!”, viņa mūs pārbļāva. Kad visi nomierinājās un skolotāja pateica, ka ir brīvā tēma un var zīmēt ko grib klasē iestājās klusums. Ir grūti pastrādāt, ja tev blakus sēž tava simpātija, bet es ignorēju šo faktu un turpināju zīmēt. Mans zīmējums ar dabas ainavu gandrīz bija pabeigts un izskatījās diezgan reāls. Es palūkojos uz Eitana zīmējumu un ieraudzīju uzrakstu „ Tu skaisti zīmē” uz viņa baltās lapas. Es pāršķīru lapu, un uzrakstīju „paldies. Starp citu ko tu zīmē?” To izlasījis viņš atšķīra lapu uz atpakaļu un es ieraudzīju skaistāko, pēc manām domām, zīmējumu. Tas bija ainavas zīmējums kur mēs abi sēdējām un skatījāmies uz saulrietu. „ Tev ir talants. Tu zīmē daudz labāk par mani!”, es uzrakstīju. „ Paldies. Tad šodien ejam uz kino, ja?”, viņš atrakstīja pretī. „ Jā.”, es rakstīju, „ bet tagad labāk pabeigšu savu zīmējumu.” Kad zīmējums bija pabeigts es lūkojos apkārt un paskatoties uz logu es pamanīju, ka tur stāv Sofija. Viņa turēja lapu uz kuras bija uzrakstīts „ Amanda, es atvainojos par vakardienu. Es nezinu kas man bija uznācis. Tiksimies starpbrīdī pie kafejnīcas.” Nu lai tā būtu. Vispār jau es gribēju viņai atvainoties, bet nu labi. Man nebija ilgi jāgaida, jo zvans noskanēja pēc minūtes. Es burtiski izskrēju no klases un skrēju pie Sofijas. Un tur es viņu ieraudzīju. Tieši pie kafejnīcas durvīm. Es pie viņas pieskrēju un apskāvu cik stipri vien varēju. „ Piedod man”, viņa teica, „ Man Čeds visu pateica un viņam bija ilgi jāskaidrojas.” „ Nē piedod, tu, man. Kura draudzene neuzticas savai labākajai draudzenei?”, es teicu. Mēs beidzām apskauties un, tad es pamanīju, ka mums klāt pienāk Eitans. „ Es skatos, ka kāds ir salabis.”, viņš teica. „ Un es skatos, ka kāds ir kļuvis par draugiem ar Amandu.”, teica Sofija. „ Jā. Neuztraucies es tev viņu neatņemšu, Sofija.”, viņš teica. „ Starp citu, Sofija, nākamnedēļ piektdien būs izlaidums.”, viņš teica. „ Kāpēc man neviens to nepateica ātrāk?”, viņa prasīja, „ Man ir tikai nedēļa, lai sagatavotos!” Mēs ar Eitanu sākām smieties, un Sofija mums pievienojās.