Laukos tā gaidīšana ir diezgat neparasta,bailes no stipra pērkona,no tās reizes ,kad netālu no mājas iespēra bērzā.

  Atceros gan...

Vienu reizi izcils gadījums bija. Sēdēju pie Bastejkalna, parkā, gaidot vienu paziņu garlaikojos pīpējot un iedzerot Ledus aliņu. Gaisā varēja just, ka nupat būs... Un tad uzreiz... bladāc... man pat alus pudele no rokām izkrita. Nu tāds blieziens bija. Man tieši priekšā, soļus 20-30, zibens ieblieza vītolā. Tieši pie "Rīgas Ūdens" ieejas vārtiem. Un tam kokam milzīgs zars, kā ar nazi nogriezts, man tieši pie kājām. Tā arī notupēju uz tā beņķa vēl minūtes piecas, žokli atkāris