Reizēm esam savas pagātnes vergi. Ir pagājuši daudzi gadi jeb mēneši attiecībās, kas nav bijušas laimīgas, bet joprojām tanīs kavējamies, gremdējamies....Bet varbūt visi cilvēki, kas mums tiek doti ar kaut kādu nolūku un dažkārt tā arī ir jāpaliek neziņā. Veltīgs nav nekas! Vai ir vērts nožēlot pagātni un gremdēties tanī?
štrunts par to pagātni, žēl ir tā zemē nosviestā laika, kuru nevari pagriezt atpakaļ un izlabot - īstajā brīdī, īstajā vietā, vienkārši aiziet uz citu pusi. Bet tad atkal <tauriņa spārna efekts> - ja to varētu mainīt, mainītos arī viss pārējais, un nedabūtu to, kas tagad ir svarīgāks par visu. Ne jau to, kā jūs sakāt, attiecību žēl, tā velti padirstā laika ir žēl. Kā saka - dirsā darbs un materiāls. Un aizmirst jau arī nevar nemaz, visādos sīkumos tā pagātne sevi pati laiku pa laikam atgādina. Kā ceļa vidū - garš stiepiens līdz horizontam uz priekšu, un tāds pats arī aiz muguras. Un ko? Neko! Kā ir tā ir, ko tu, cilvēks, tur padarīsi. Kā teica Ķencis, klasiķa romānā - nū-ū, kusties, sprāgoņa...
Arī pagātne ir skaista,kuru nevar ne izmest,ne aprakt,ne sadedzināt.Bet kamdēļ tas būtu jādara???-arī tā taču bija skaista,kuru paši veidojām-radījām.Un kas tagad-veidojam atkal jaunu sakaistu"tauriņu efektu" nākotni???
No pagātnes "jāizgriež" tikai labākie gabaliņi , bet sliktākos vajag miskastē iemest .
Noteikti ,ka nē!
Domāju šodien notiekošais ir licis daudziem par to aizdomāties
Nevajag nožēlot.
Nē,negribu to pat atcerēties,raugos tik nākotnē.pārāk smaga bija pagātne.
izlietu uudeni sesasmelsi, ko tur nozheelot, bet atmineeties labo vienmeer ir veerts
Kāpēc nožēlot Viss, kas noticis ar mani - ir mana bagātība , dzīvesziņa , arī negatīva pieredze ir pieredze ...
mans viedoklis jau izteikts Ilgas un morganas komentos, dāmas
Vilciens ir aizgājis,nav ko gausties,ka neesi paspējusi,ja Tev sirdī cirtis brūci viens vīrietis,tad jāārstē ar plāksteri no cita vīrieša...