Tik labai būt kā miegam-
Apsegt,sildīt un mierināt.
Un dienas ceļus rūpju izdangātos,
Ar baltu mieru klāt.
Tik labai būt kā akai,
Katru malku pa lāsei krāt,
Par spaiņa izšķērdību vieglprātīgo
Ar dusmām nedomāt.
Tik labai būt kā gaisam
Agrā rītā,kad rasa vizuļo
Un birzē lapas plaukst,un putni
Ar dziesmām caurauž to.
Tik labai būt kā gaismai,
Padzīt rēgus un izlieties
Pār katru zāles stiebriņu,lai acīs
Var ienākt Dievs.
(Ārija Elksne)
Atslegas vārdi: dzeja18356
Sadzejot var visu ko,no vārdiem maizi necepsi!
Ne gadu gaita vērš mūs vecus,
Bet mīlestības izsīkums-
Kad nav nekur neviena pleca,
Pie kura tiektos,raudāt mums.
Kad nav nekur nevienas rokas,
Ko klusējot pie vaiga spiest,
Kad nav nekur vairs gaiša loga,
Ar kuru tumsā runāties.
Kad nav vairs vārda mīļais,labais,
Ko kaut vai murgos izrunāt,
Tad iestājās tāpat,kā dabā-
Tas laiks,kad padošanās klā!
***Ārija Elksne***
Mīlestība – kas tas ir?
Īstenība vai sapnis?
Laime vai bēdas?
Elle vai debesis?
Saprast to ir ļoti grūti,
Teikt šos vārdus – es mīlu Tevi –
Īsti nespēšu nekad, jo...
Baidos es no jūtām pret Tevi.
Atzīstos – nevaru vairs tā dzīvot!
Mīlestība – vai tāda tā ir?
Īstenība, bet tomēr sapnis,
Laime, bet ne bez bēdām,
Elle, bet augstu debesīs...
Saprotu, bet ir tik grūti.
Tikai Tevi mīlu es,
Īsti un patiesi, bet...
Baidos tomēr teikt to skaļi,
Atzīties, ka gribu dzīvot!
/dzejoļa autors Edīte Bingele/
Katram sava atsleedzinja.........
kādai jābūt?? y\tādai lai pašai būtu prieks!
Mīļai sievietei priekš sava mīļotā.