tie cilvēki, kuri radoši darbojas reālajā dzīvē, maz laika velta portāliem un reāli saprot, ko tur var ievietot un ko nē. Bet tie cilvēki, kuri neprot un nevēlas reālajā dzīvē darīt kaut ko reālu, saskaras ar visām problēmām, pārlieku daudz izmantojot internetu. Viņi nevis velta sevi ģimenei, darbam un sev, bet pārdzīvo par visu, ar ko saskaras internetā. Viņi pat nepamana, ka reālā dzīve ir pazaudēta, un pārdzīvo par nebūtiskām un nereālām lietām. Savā veidā varētu teikt, ka tas ir jauns atkarības veids?
amigosa nedoma nedz par jautajumu,nedz par atbildi,tas ir vienkarsi sacensiba kuram vairak punktu,justies lidera loma
Ideologs ir godkārīgs un pašapmierināts, viņa viedokļi pārsvarā ir intelektuāla uzpūtīguma kolekcija, un viņš ir neviltoti pārsteigts, apmulsināts un sašutis, ka tie netiek vispārēji atzīti kā Patiesība. Pretēju viedokli viņš uztver kā garīgas saslimšanas formu, pret kuru vienīgais līdzeklis ir nerimstoša propoganda un iebiedēšana. Ideologs ir sīksts, lai arī viegli prognozējams pretinieks.
Internats jau sen ir pasludināts par narkotiku.Bet tas tikai saitos līdzīgi Amigosam.
Internetā ir arī daudz pozitīva ,piemēram nav jāiet uz bibliotēku lai izlasīt kādu grāmatu un t.t,
Internets, neskādē stipra rakstura cilvēkam, jo tas zina, ko vajag, kad vajag un cik ilģi to izmantot. Vāja rakstura cilvēks, ticis pie interneta, vandās tur bez konkrēta mērķa,
stundām ilgi, katru dienu un nemanot izveido sev kupri un nonāk pat līdz kāju atrofācijai. JĀ, to var pieskaitīt pie atkarības veidiem, kura sākums bērnībā.
Lai izaugtu normāla jaunā paaudze,ir jāregulē bērna darbības nepieciešamība ar
datoru,sekojot viņa ķermeņa stāvoklim darbības laikā.
man nets netrauce,ka redzi apspeju laiku visam,gan gimenei,draugiem ,darbam. maldgi tev uzskati ir par cilvekeim, un ko tad tu te dari ,ja kritize parejos, ko tad tu vari par sevim pateik? kritiki jasak no sevim ,nevis no citiem