Ja ir nonācis tik tālu,ka esi iesaitījies strīdā,lai arī cik triviāls un nenozīmīgs tas būtu,tu jau esi pieļāvis dažas pamatīgas kļūdas... tev ir jāatvainojas,jo esi kļūdījies,un nav vairs svarīgi,par ko šis strīds ir bijis.
Vai tu atvainojies par to,ka esi bijis neapdomīgs un sācis strīdu; vai tu atvainojies par to,ka zaudēji savaldību un aizmirsi ievērot likumus; vai tu atvainojies par to,ka biji neiejūtīgs,strīdīgs,spītīgs,rupjš un bērnišķīgs?
Atslegas vārdi: dzīve.29, atvainošanās0
Jurij , šis tā kā pazīstams teksts ..., tikai man cits autors norādīts , ne Jurijs Staņevičs ...
Es, neesmu tev līdzīgs, tāpēc rīkojos pēc saviem uzskatiem - tavējie, man nepatīk...
Un vēl piedevām arī par to ka esmu uz pasaules.
jā atvainojos un piedodu tiem ,kas mani apbižojuši
Ko tu- es aizeju ar paceltu galvu, jo taisnība un es ir sinonīmi
Ko dod atvainošanās?! Vārdi izgaist,kā vējš,bet otram sirdī paliek rūgtums,viena stīga vairāk,kas tuvinā nāvi!....
Kur ir tādi vīrieši
laikam es varu tomer palielities ar sevim es no tiem kuri nestrīdas nekad,runaju maz un tikai pa delu,ja redzu ka cilvēks grib izteikties es viņam dodu to iepeju pat ja viņš runā stulbibas,ja redzu ka cilvēks grib strideties es vienkāši nerunaju ,vot sēžu vai stāvu un klusseju lai tik runna,un pectam mierigi pagriežu muguru un aizeju,mana klatbutne neviens paziņa pat necenšās strideties jo tas ir bezcerīgi,neiznāks nekāds strids
Jā, atvainojos, ja es esmu bijusi vainīga.
bet piedot tikai vardos vel nenozīme piedot