Kādu dienu staigājot pa lielveikalu, dzirdēju netīšām kā nodaļas vadītāja pazemoja strādnieku, saucot to par kropli un vārdu sakot, izsakoties reāli necenzēti. Kad parunāju ar vienu no pazīstamiem, kas tur strādā, teica, ka tas ir "normāli"- mūsdienās tā ir, ja vēlas strādāt, tad jāslauka kaut pakaļa, tā atbildēja man. Vēl vairāk kādā pasākumā noklausījos netīšām sarunu, kur divi celtniecībā strādājošie apsprieda tēmu, kurā darbadevējs savus darbiniekus sauc par vergiem vārda tiešākajā nozīmē un kad tie protestējuši, šis teicis, ka viņi var lasīties, jo vietā būs vienmēr jauni, kas strādā. Saprotu, ka šajā laikā darbadevējs var uzvesties kā vēlas, jo viņš ir tas, kas nosaka visu. Bet vai tam ir kāda cilvēciskā robeža, kuru tomēr nevajadzētu pārkāpt?