Tas reiz notika ar kādu klaidoni. Viņš reiz piezvanīja pie kādām durvīm. Sieviete, kas viņam atvēra, secināja, ka viņai mājās nav sīknaudas. Tad viņa klaidonim teica: “Man dotajā mirklī nav nekādas sīknaudas, taču man vajadzīga maize. Vai Jūs nebūtu tik laipns un to man nesagādātu? Šeit ir lielāka naudas zīme. No atlikuma tad es Jums varēšu kaut ko iedot. “Vīrietis izpildīja lūgumu, atgriezās un saņēma diezgan bagātīgu atmaksu. Viņam acīs sariesās asaras. “Tas nav dēļ naudas,” viņš teica,” bet aiz uzticības, ko Jūs man parādījāt. Neviens agrāk nav izrādījis man tādu uzticību. Es pat nespēju Jums par to pateikties.”
Mēs varam viegli apgalvot, ka sieviete riskēja; bet patiesībā viņa vīrietim dāvāja daudz vairāk kā naudu- viņa dāvāja daļiņu no sevis pašas.
Atslegas vārdi: Dzīve.29
Cviesc!!!
Uzdod jautaajumu un pati atbild. Un ja es nekljuudos, tas atkaartojas.
atklāta uzticība!
Jā, noteikti ir-tas ir cik necik sakarīgs laiks, lai auto pielektu!!!! pārējo nopirksim:))) jox
Dziļa mīlestība pret sevi un citiem. Patiesa cieņa.
arprac ,es gan ar wisam naudinjam butu prom :D
vēl svarīgāka ir spēja uzupurēties..........
diemžēl uzticība mūsdienās kļuvusi par ļoooti deficītu '''preci''...
Dzīvē nav nekā svarīgāka par uzticību! Vienalga kādā jomā tas tiek domāts - drauga/es uzticība, vīra -sievas uzticība, bērnu - vecāku savstarpējā uzticība.Ja dzīvē ir cilvēks, kuram tu vari uzticēties, tad viss ir OK.
........būtu labāk pabarojusi un apsildījusi........
uzticiba ir pats galvenajs bez ta ir diezgan gruti dzivot
uzticību ir viegli zaudēt ,bet gandrīz neiepejami atgūt,
Šāda uzticība protams ir skaisti, diemžēl dzīvē pierādas tas, ka daudzi nespēj šo uzticību attaisnot.
Lai gan mūsdienās tas vairāk izpaužas kā nevēlēšanās apmainīt nekvalitatīvu preci vai ilgstoši neizmaksātas algas....Arī šajos gadījumos cilvēki ir izrādījuši uzticību.
Uzticēties daudzreiz ir ļoti riskanti. Ļoti. Es strādāju tādā iestādē, kur cilvēki melo asīs skatīdamies. Kā lai uzticos ārpusē? Bet vajag izskaitļot, pēc acīm nolasīt, kuram drīkst uzticēties. Laikam esmu naiva, man drīzāk ir vēlēšanās uzticēties.
skaisti......
nuu, nebus uzticiibas, nebuus vispar nekaa, takaa droshi var teikt ka nekas svarīgāks par uzicību nav :))
No sevis viņa nedāvāju pilnīgi neko. Es ļoti labi pazīstu šādu situāciju. Svarīgāka par uzticīcu ir attieksme.
ir cienja
Jā, ļoti skaisti, bet kā pasakā.... Es neuzticību piedotu, ja man dāvātu patiesību un sirsnību.
Jaa,taapat vajadzeetu paarbaudiit arii muusu valdiibas viirus,tikai nez vai vinnu aciis ieraudziisim asaras,vai tik raudaataaji nebuusim passi,bet paarbaudiit naaksies!