Sākās tas kādā siltā vasaras rītā! Es pamodos, kā ik katru rītu, izgāju ārā saulītē, ar kafijas krūzi rokās un cigareti zobos. Apsēdos uz trpītēm, izbaudīdams saules starus un putnu jauko vīterošanu. Garām staigāja kaimiņi, ikdienišķā saveicināšanās, pasmiešanās par kādu neveiklu joku, un tā tālāk. kad kafija jau bija gandrīz izdzerta, otrā cigarete nopīpēta, manas acis ieraudzīja viņu, svešinieci ar kolosālu augumu, garām izaicinošām kājām, viss ko saredzēju, lika aizcirsties manai elpai! Viņas cēlā gaita ieurbās manī sasodīti dziļi, pat piemirsu ka rokās ir cigarete un kafijas krūze! Pavadījis daiļavu ar savu kāro skatienu, attapos un gāju atpakaļ uz dzīvokli! Iegāju vannasistabā mazgāt zobus, paskatījos spogulī iztēlojoties redzēto svešinieci sev līdzās! Šķiet viņā kautkas ir, ja jau man pat iztēlē viņas tēls, kā reāls blakus esoš! Noliecos pie izlietnes, lai noskalotu seju, kad paraudzījos spogulī, atkal ieraudzīju viņu! Sāku pie sevis smīnēt, caur galvu izšāvās simtiem domu, kā varētu savaldzināt šo būtni.... Pēkšņi sajutu aukstu, dziļi izjustu pieskārienu savai mugurai, sarāvos izbīlī, paskatījos spogulī un atkal viņa! paraudzījos pār plecu, neviena nav! Manas kājas sajuta vieglumu, jo spogulī atkal redzēju daiļo tēlu......

ja radīsies interese, turpināšu, izdomāju pamēģināt kautko savādāku