Pavadīju Ritu līdz viesistabai, piedāvājot vieglas vakariņas, uz ko arī saņēmu apstiprinošu atbildi. Uzservējis mazo žurnālgaldiņu, pievienojos arī pats mazliet ieēst, nebiju ēdis visu dienu. Sulīgie, mazie vistu stilbiņi medū, izskatījās pārāk kārdinoši, lai no viņiem atteiktos, arī kaimiņiene tos sāka slavēt, jau pēc pirmā gabaliņa notiesāšanas. Nedaudz ieēduši, piedāvāju meitenei kokteilīti, pats sev paņēmu aukstu, tikko no ledusskapja izņemtu alu.
Noslēdzu istabā gaismu un sākām skatīties filmu. Filmas izvēle bija vienkārša, kaut kad nesen runāju ar Ritas tēvu, neatceros kāpēc sākām runāt par filmām, taču atceros, ka viņai patīkot viens vecs kara laiku gabals. Par laimi, arī man šī tipa kino gāja pie sirds, nebūs vismaz jātēlo lielo patiku, kas parasti mēdz notikt šādos pasākumos. Meitenes prieks bija neviltots ieraugot ko skatīsimies. Atlaidušies dīvānā, baudījām dzērienus un samērā neuzmanīgi vērojām ekrānā notiekošo. Neuzmanīgi tādēļ, ka ik pa brīdim pieķērām viens otra skatienus, es pārmaiņus vēroju viņu, viņa mani. Tā tas turpinājās līdz brīdim, kad no vannas istabas puses atskanēja savāds troksnis. Es aprāvos, bija tam iemesls, taču necentos iet aplūkot, kas tieši par troksni. Rita neizpratnē pajautāja, kas tur bija, uz ko nācās atbildēt ar veiklu piecelšanos un iešanu pārliecināties, par mājās notiekošo. Virtuvē viss bija kārtībā, saņēmos arī ieskatīties vannas istabā, dīvaini bija baidīties no kaut kā tāda, kas iespējams pat neeksistē, kas vienkārši ir spilgti iesēdies manā galvā. Nespēju atturēties neielūkojies spogulī, tas lika kārtējo reizi izbīties, tur atkal bija svešiniece, spogulis nez kāpēc bija aizrasojis un viņa uz manīm lūkojās it kā atrastos spoguļa iekšpusē. Skatiens bija jau tāds kā skumīgs, sajutu arī dzestros pieskārienus, tie kā trīsas pārņēma manu ķermeni. Izjūtas bija tik ļoti spilgtas, ka nemanīju savu prombūtnes garo laiku, aprāvos no Ritas sauciena, kur esmu palicis. Pirms iziešanas no vannas istabas, palūkojos vēlreiz spoguļa virzienā, bet tagad tas bija jau dīvaini tumšs, tāds kā melns, matēts. Neko nesapratis, paņēmu vēl dzeramos un piedāvāju Ritai iznākt līdzi, kamēr uzpīpēšu. Vasara bija pašā plaukumā, naktis, tātad, neatvairāmi patīkamas un samtaini siltas. Izgājuši ārā, nosēdāmies uz trepītēm, sasēdāmies kopā, kā laimīgs pārītis, viņas galva maigi nogūlās uz mana pleca. Sajutos fantastiski, no viņas matu un ķermeņa smaržas. Šķiet iemīlējos šajā sievietē ar katru minūti aizvien stiprāk un stiprāk. Tiklīdz sajuties jau tikpat kā septītajās debesīs, caur manīm izšāvās pazīstamais dzestrais vēsums......
http://www.youtube.com/watch?v=XLS7IqMeIo8&feature=related