Saka,ka pašnāvība ir gļēvulība

Tā domā tie,kas uz tādu soli iet.Bet tā nebūt nedomā tie,kas paliek - tuvinieki.
Pašnāvnieki ir egoisti!(Izņēmums ir tie,kam neviena nav)

Par aizgajejiem vai nu labu vai paklusejot padomasim kapec un kas var piespiest cilveku ko tadu darit...

Lielākajai daļai - jā . Bet ir daži, kuri domā , ka tas ir jaunas dzīves sākums . Droši vien pašnāvnieki paši arī pašnāvības kādreiz nosodīja  un domāja , ka nekad par pašnāvniekiem nekļūs ....bet kļuva . Tāpēc nosodīt viņus , man liekās , nevienam nav tiesību - pašiem var gadīties par tādiem kļūt .

bēgšana no grūtībām

Mums dzīvajiem to nesaprast.

Itkā, laikam, tomēr pašam no sevis,kaut gan ,ja tic dvēseļu nemirstībai,tad nekur jau aizbēgt nevar....

Nu tā jau ir bēgšana no dzīves bet nu man jau šķiet ka vairāk  no problēmām kas dzīvē bet nu ja tās noveltas no pašnāvnieka pleciem tas jau nenozīmē ka tās izgaist, bieži dubultā uzveļas uz tuviniekiem, dzīves realitāte...

Pašnāvība ir debīlisma kalnagals ! Vo kā pateicu !  

iespeejams, tas ir dziives pagurums..

ta nav ne beksana ne izeja  

Protams,tas ir pēdējais darbs,ko Cilvēks var izdarīt!!!  

Pašnāvība nomierina nervus!

Bailes. Mandomāt, tās ir lielumlielas bailes un pie tam no sevis - no savām iedomām par to, kā lietām vajadzētu būt, bet kā nesanāk un atkal nesanāk un tad jau šķiet, ka vispār nekā laba. Bet ir ir ir labais, tikai ne tik vareni, bet piezemētāk, pie ikdienas vairāk nevis "Aloha!" Havaju salās vai zēniņa pēc pretmīlas slāpstošajā kvēlajā sirdī... un tamlīdzīgi  

Tas ir lielākais stulbums atņemt sev dzīvību.