Nē , nevajadzētu gan sargāt no visa netīkamā.. Dzīve taču ir dažāda. Tikai - visas šīs situācijas un notikumus- it sevišķi - nepatīkamos- noteikti vajadzētu skaidrot bērnam adekvāti viņa vecumam.

Mamma man bērnība neļāva skatīties uz kropļiem un dzērājiem, un es lielajā dzīvē esot, nevaru uz viņiem paskatīties tā vēsi.

Domaju, ka nē, vajag tikai paskaidrot, kas tas ir, ar ko viņi ir saskārušies, redzējuši, dzirdējuši.

Jābūt līdzsvaram , pamazām iepazīstinot bērnu arī ar ne tik gaišajām dzīves pusēm ..., diemžēl , tās pastāv , un mazais cilvēkbērns tam jāsagatavo ...

Parlieku sargāt nebūtu labi, no tādiem siltumnīcas stādiem, nekas labs nesanāk.

To noteikti nevajag,jo bērniem ir jāzina un jāsaprot dzīves grūtības,savādāk var būt bēdīgas sekas,saskaroties ar problēmām,nezinās ko darīt. Domāju jāpaskaidro bērnam kas un kāpēc notiek.

Nē, viņi ir jāievada dzīvē tā, lai viņi saprastu, ka dzīvei ir daudzas šķautnes, un ne visas ir rožaina nokrāsā.

Dzīvi jāmāca iepazīt no mazotnes,tikai atbilstoši viss jāpaskaidro

Noteikti nē , jāiepazīstina , jāskaidro , atbilstoši vecumam.

Labak,jau berniba,izjust smago nastu.Izaugot bus vieglak visu uztvert.

Domaju, ka nevajag norobežot izolējot.

tomēr ir saudzīgi jāpsatāsta

Nekādā ziņā, jo savādāk iznāks siltumnīcas stāds, kurš viens pats dzīvē nonīks pie pirmās salnas un stiprāka vēja pūtiena. Protams, tīšuprāt arī nevajadzētu stumt dubļu skrīnē, kur to visu var izgaršot.

Vienmēr atbildes nav jāieliek mutē ,jāļauj ,lai paši arī pameklē !

Stāstīju stāstīju,bet vienalga saprata tikai tad,kad pats sastapās ar savas rīcības sekām.Dzīvē notiek tā kā notiek.

ir bernam jastasta ari par dzives tumsajam pusem,,jarada ,jamaca saprast visas dzives sarezgitas lietas,un ari labo, gaiso,priecigo un daudz ko citu,,joberni ir musu spogulis.